Vietne tagad sākas, un tā tiks papildināta un pilnīgota līdz pat Latvijas centrālās bankas 100 gadu jubilejai 2022. gadā. Tā saturēs stāstus par bankas darbiem un cilvēkiem dažādos laikmetos, ko atlasām un veidojam no vēsturnieku Inetas Lipšas un Kaspara Zeļļa fundamentāli apkopotā materiāla.

Vienmēr, kad ir pastāvējusi neatkarīga Latvijas valsts, ir pastāvējusi arī nacionālā centrālā banka. Latvijas Banka kā finanšu sistēmas mugurkauls joprojām veic to misiju, kas tai tika uzticēta pie Latvijas dzimšanas šūpuļa, – tāpat kā toreiz, tā rūpējas, lai Latvijā iedzīvotājiem būtu droša un vērtīga nauda un valdītu ilgtermiņa stabilitāte.

Latvijas Bankas uzdevums un tā izpildei piemērotās darbības un nepieciešamās pilnvaras pirmo reizi juridiski tika noformētas "Latvijas Bankas statūtos" ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1922. gada 19. septembrī pieņemto lēmumu. Tā paša gada 23. oktobrī pirmo reizi sapulcējās Latvijas Bankas padome, bet 1. novembrī tā pārvaldīšanā saņēma darbībai nepieciešamo finansiālo un materiālo nodrošinājumu. Šī diena tad uzskatāma par nacionālās bankas dzimšanas dienu.

Vairāku okupāciju maiņa 2. pasaules kara gados Latvijai nozīmēja valstiskās neatkarības, centrālās bankas un nacionālās valūtas zaudēšanu, bet padomju varas gadi – visu plānveida ekonomikas problēmu iepazīšanu, tostarp ierobežotas naudas funkcijas.

Atmodas gadi un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana nozīmēja nepieciešamību atcerēties daudzas aizmirstas lietas, mācīties no savām un citu kļūdām, apgūt visu to jauno, ko tehnoloģiju attīstība un globalizācija nesusi pasaulei. Bija vēlme vairot nacionālās centrālās bankas neatkarību un veidot stipru un stabilu nacionālo valūtu. Tāpēc loģiska bija lata atjaunošana, kā tramplīnu izmantojot Latvijas rubli, lata kursa fiksēšana attiecībā pret SDR un kopš 2005. gada 1. janvāra noteiktā lata piesaiste eiro, kas 2014. gada 1. janvārī vainagojās ar Eiropas vienotās valūtas ieviešanu.

Latvijas Banka ir nosargājusi valūtas stabilitāti valsts tautsaimniecībai smagos brīžos, ko izraisīja gan notikumi mums svarīgos reģionos – Krievijā, ASV, ES –, gan nepārdomāti ekonomiskās politikas lēmumi pašu mājās.

Rīkojoties iedzīvotāju un uzņēmēju interesēs, arī šobrīd Eirosistēmas ietvaros rūpējamies, lai eiro būtu droša un ērti izmantojama nauda, kas ir stabila un nezaudē savu vērtību, tā ļaujot cilvēkiem veidot uzkrājumus, bet uzņēmējiem droši plānot nākotnes investīcijas.