Latvijas Laikmetīgā mākslas centra projekta PĀRNĒSĀJAMĀS AINAVAS trešā sarunu darbnīca

06.12.2017.

7. decembrī plkst. 18.00, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz starptautiska laikmetīgās mākslas projekta PĀRNĒSĀJAMĀS AINAVAS trešo sarunu: Cerību sala. Gotlande-Baltijas jūras ģeopolitiskais smaguma centrs. Tajā piedalīsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Solvita Krese, Diāna Popova, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš, Baltijas Mākslas centra mākslinieciskā direktore Helēna Seldere un  zviedru māksliniece Ingela Johansone.

Kuģis '"Triina" 1944.gada septembrī vedot bēgļus no Tallinas uz Zviedriju. Autors nezināms. Foto no Igaunijas zviedru arhīva Stokholmā

Pārnēsājamās ainavas ir starptautisks laikmetīgās mākslas projekts ar izstādēm Rīgā, Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē un Berlīnē, kurā tiek apzinātas Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20.gs. sākuma līdz mūsdienām. Paplašinot mākslas norišu kontekstu katrā no izvēlētajiem ģeogrāfiskajiem punktiem, izstāžu sēriju ievada sarunu darbnīcas, kurās aicināti piedalīties mākslas pētnieki no Latvijas un ārvalstīm. 

Cikla trešā saruna veltīta Gotlandei, kas jau izsenis bijusi nozīmīgs punkts Baltijas jūras reģiona ģeopolitiskajā kartē. Salas izolētība un tajā pat laikā atrašanās dažādu stratēģisku ceļu krustpunktā gadsimtu gaitā veicinājusi tās formēšanos gan par aktīvu tirdzniecības centru, gan svarīgu aizsardzības bastionu, gan nozīmīgu politisku aktivitāšu centru. Pēc Otrā Pasaules kara Gotlande kļuva par Baltijas jūras ģeopolitisko smaguma centru, iezīmējot aukstā kara novilktā dzelzs priekškara robežas, kas atdalīja Padomju varas ideoloģijas pakļautās teritorijas no pārējās pasaules. Baltijas okupācijas gados Gotlande joprojām bija cerību sala, tuvākā ārpasaules kontūra, taču par jūras otra krasta eksistenci padomju pilsoņiem iemācīja aizmirst. Arī pēdējos gados, vērojot provokatīvas militāras aktivitātes Baltijas jūrā un kāpinātu spriegumu pasaules politiskajā kartē, tā nav nejaušība, ka Gotlandes stratēģiskā nozīme atkal pieaug.

Līdzīgas norises skāra arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājus, izmisumā pāri jūrai devās 26 000 igauņu un vairāki simti lietuviešu. Visas baltiešu bēgļu komūnas veidoja savas organizācijas un pulcējās ap trimdas politiskās elites un inteliģences pārstāvjiem, ar pretestību liktenim, kas tās bija piemeklējis pēc Otrā Pasaules kara.

Trešā sarunu darbnīca pievērsīsies Gotlandes specifiskajai lomai Baltijas jūras reģionā un tās nozīmei Baltijas tautu vēsturē.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratores Solvita Krese un Diāna Popova stāstīs  par izstādes “Pārnēsājamās ainavas” Zviedrijas sadaļā pārstāvēto mākslinieku radošo darbību, Zviedrijas Nacionālās bibliotēkas vecākais akadēmiskais bibliotekārs Jānis Krēsliņš uzstāsies ar priekšlasījumu “Jaunā gaismā – vizuālā tēla pārvērtības klinšainajā Zviedrijā”, Baltijas Mākslas centra (Baltic Art Center) Visbijā mākslinieciskā direktore Helēna Seldere  - ar stāstījumu par vēstures notikumu ietekmi uz Baltijas Mākslas centra izveidi 20. gs. 90. gados, tam kļūstot par rietumu un austrumu kultūru saskares punktu Gotlandē, savukārt zviedru māksliniece Ingela Johansone prezentēs savu projektu par lietuviešu mākslinieka Eugenius Budrys radošo un politisko darbību Gotlandē ceļā uz Lietuvas neatkarības atjaunošanu. 

Pārnēsājamās ainavas, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, pievēršas Latvijas mākslinieku trimdas un emigrācijas stāstiem, ievietojot tos plašākā 20.gs. mākslas norišu,  migrācijas un globalizācijas kontekstā.

Pārnēsājamās ainavas notiek ar LR Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Kanādas vēstniecības Latvijā, ASV vēstniecības Latvijā un Gētes Institūta atbalstu.

Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir Es esmu Latvija, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. LLMC projekts Pārnēsājamas ainavas ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.