Latvijas "Stāstu segai" atsūtīti divreiz vairāk gabaliņu kā cerēts

21.11.2017.

Vēl pavasarī ārzemju latvieši bija atsūtījuši vien nedaudz vairāk kā 100 rokdarbu, no kuriem kopā veidot “Stāstu segu”. Turklāt trūka stāstu no Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas tautiešiem. Pašreiz dalībnieku skaits divkārt pārsniedzis autoru cerības, un segā būs pārstāvēti visi apdzīvotie kontinenti.

Kad pirms gada projekta “Stāstu sega” autores aicināja ārzemēs dzīvojošos sūtīt savus stāstus par Latviju uz 15x15 centimetrus liela auduma gabaliņa, tika cerēts uz pieciem simtiem darbiņu. Šoruden šuvēju rokās nonācis vairāk nekā tūkstotis auduma stāstu, kas lēnām veidojas vienā vērienīgā vēstījumā.

Katru no šūšanas meistarēm kāds stāsts uzrunājis īpaši. "Šis ir stāsts par rudzupuķēm," stāsta Linu mājas saimniece Inese Delviņa. "Man šķiet, tā ir pilnīga haika. Japāņiem ir haikas, tad man šķiet, ka šī ir latviešu haika. “Māte mīlēja rudzupuķes”. Vai vispār vairāk var kaut ko pateikt?" retoriski jautā Delviņa.

Elitas Jaudzemas sirdī iekritušais stāsts iestrādāts citā segas fragmentā. "Šeit vienā gabaliņā ir ielūgums no prezidenta uz rautu bankas darbiniekam. Apakšējā daļā ir adrese no Sibīrijas uz Latviju. Tas arī, man liekas, pasaka visu par šo. Pat nav jālasa stāsts," saka šuvēja Jaudzema.

Redzams, ka darbs ar šiem stāstiem veidotājām ir emocionāls. "Mēs regulāri saraudamies. Visas tagad appinkšķējāmies," atzīstas Delviņa.

Bet segā ir ne tikai skaudri emigrācijas stāsti, bet arī joki, daudz gaišuma un  – mūsdienu varoņi. Segas iedvesmas avots ir 1983. gadā Lielbritānijā tapusi sega, kuru kopā no maziem gabaliņiem radījušas vairākas latviešu autores-rokdarbnieces. "Man ir prieks, ka visiem latviešiem, kas ārpus Latvijas dzīvo, ir sajūta, ka šis projekts ir par viņiem," saka “Latvieši pasaulē” muzeja un pētniecības centra vadītāja Marianna Auliciema.

"Ne tikai trimdas latvieši, kuri izbrauca pēc Otrā pasaules kara, un viņu pēcnācēji, bet mums ir arī ļoti daudz kvadrātiņu no nesen izbraukušajiem latviešiem. Tas ir ļoti jauki redzēt, kā latvieši visā pasaulē jūtas, ka šis ir kaut kas, kur viņi var piedalīties," norāda Auliciema.

Savukārt projekta "Stāstu sega" vadītāja Aija Abens atzīst, ka "vienojošais elements visos stāstos ir tas, ka cilvēkiem trūkst Latvijas".

Kā tas dabā izskatīsies kopainā, pirmoreiz būs ieraugāms nākamā gada janvāra beigās vai februāra sākumā Alūksnē, kura pirmā piekritusi ''Stāstu segu'' izstādīt. Tālāk sarakstā ir Madona, Lielvārde, Rīga, Saldus, sarunas notiek arī ar Rēzekni. Taču projekta autores cer, ka atsauksies vēl daudz vairāk Latvijas pašvaldību, lai segu aplūkot varētu iespējami daudz interesentu.

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji