“Savējā Latgale” ienāk Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgā

07.04.2017.

Aizsākot Latvijas simtgades svinības ar Latgales kongresa simtgadei veltītām aktivitātēm, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedāvā pasākumu ciklu “Savējā Latgale”.

Latvijas valsti izveidoja 1918. gadā, apvienojot trīs administratīvi nošķirtas daļas – bijušo Kurzemes guberņu, Vidzemes guberņu un Vitebskas guberņas trīs Latgales apriņķus. Jau gadu iepriekš, 1917. gadā, tika pausts atbalsts idejai par vienotu latviešu nāciju ar pašpārvaldes tiesībām visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados. Izšķirošs notikums ceļā uz vienotu Latviju bija Latgales kongress Rēzeknē 1917. gada 26.-27. aprīlī (9.-10. maijā), kura delegāti pauda atbalstu Latgales atdalīšanai no Vitebskas guberņas un tās apvienošanai ar latviešu apdzīvotajām teritorijām Baltijas guberņās – Vidzemi un Kurzemi. Tā bija ne tikai izšķiršanās par administratīvi-teritoriālo piederību, bet arī par latviešu nācijas nākotni.

Foto: Roberts Kaniņš

Līdzās nācijas vienotības idejai ne mazāk svarīga ir katra novada unikalitāte, īpašais tā kultūrvēsturiskajā ainavā, vēsturiskajā pieredzē. 1917.-1918. gadā nostiprinātie kopīgie mērķi vēl šodien pastāv mijiedarbībā ar katra kultūrvēsturiskā novada savdabību.

Lai Latvijas apvienošanas idejas nostiprināšanu 1917. gada pavasarī izceltu kā īpašu notikumu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs no 2017. gada 6. aprīļa piedāvās apskatei mobilo izstādi “Latgales kongresam – 100” un izstādi “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”.

Izstāde “Latgales kongresam – 100”

1917. gada pavasara politiskos notikumus – Latvijas apvienošanās un autonomijas idejas – noteica ilglaicīga vēsturiskā pieredze. Tādēļ mobilā izstāde “Latgales kongresam – 100” veltīta ne tikai Latgales kongresa norisei un tā lēmumiem, bet iezīmē arī tās vēsturiskās atšķirības, kas raksturoja Latgales atšķirīgos pārvaldes, saimniecības, sabiedriskās un kultūras dzīves, nacionālās kustības attīstības ceļus gandrīz 300 gadu laikā kopš Latvijas teritorijas sadalīšanas starp vairākām politiskajām virsvarām. Izstādē izmantoti LNVM krājuma materiāli, kas raksturo katoļticības, poļu valodas un pārvaldes sistēmas izplatību Latgalē, Krievijas centrālās varas īstenoto rusifikācijas politiku 19. gs. beigās, latgaliešu nacionālo pašapziņu 20. gs. sākumā. Izstādes eksponātu vidū arī vienīgais zināmais krāsainais attēls, kas ataino Latgales kongresu – 20. gs. 30. gadu vidū tapusī mākslinieka Jēkaba Strazdiņa interpretācija par Latgales kongresa norisi Rēzeknes kinoteātrī “Diana”.

Izstāde “Latgales keramika – tradicionālais un mūsdienīgais”

Katru novadu raksturo kāda īpaša kultūras iezīme. Viena no spilgtākajām Latgales un visas Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm ir Latgales keramika, kurā līdz pat mūsdienām vēl saglabājusies podniecības tradīciju pārmantošana tiešā veidā – dēlam no tēva, māceklim no meistara. Latgales podniecība iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā.

LNVM izstāde. Latgales keramika. Tradicionālais un mūsdienīgais (1)

Latgales keramikas veidošanās ceļš aizsācies jau ļoti sen – jaunākajā akmens laikmetā, kad mūsu senči ir atstājuši materiālās dzīves apliecinājumus mālā. Mūsdienās Latgales keramika ir daudzšķautņaina lietišķās mākslas joma. Laikam ritot, mainās podniekmeistaru darbi – māla podu tapšanas procesos ienāk jaunas mūsdienīgas tendences, jauni māla sastāvi, apstrādes paņēmieni, trauku formas, tomēr nemainīga paliek pieturēšanās pie vēsturiskajām tradīcijām, senču pieredzes izmantošana māla kā materiāla izpratnē un darba mīlestība kopā ar apziņu par Latgales keramikas pieredzi un plašajām iespējām.

Izstādē piedalās Tautas lietišķās mākslas studijas “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” un Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas keramiķi ar saviem darbiem. Izstādē apskatāmi divdesmit sešu Latgales podnieku darbi.

Izstādi papildina projekta “Latvijas zelta pods” dalībnieces Elīnas Kursītes lielformāta Latgales podnieku portreti.

Foto: Roberts Kaniņš