Par

01.11.2016

"Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba," tā 1911.gadā Rainis rakstīja lugā "Indulis un Ārija". Šī atziņa caurvijusi veselu gadsimtu ar priecīgiem brīžiem un postu, iznīcību un atjaunotni, Latvijas valsts dibināšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu, kodolīgi paužot mūsu valstsgribu, ticību saviem spēkiem un vēlmi būt brīviem. Arī šodien mums pa spēkam ir viss, kam ticēsim. Tāpēc tā nav nejaušība, ka Raiņa citāts izraudzīts par ceļa vārdiem lielākajam notikumam mūslaiku Latvijas vēsturē.

 

2018.gada 18.novembrī svinēsim Latvijas valsts simtgadi. Sagaidīsim to godam un cienīgi, lepni un priecīgi ar plašu pasākumu un norišu klāstu no 2017. līdz 2021.gadam, piedaloties ikvienam, kurš Latviju sauc par mājām un jūtas tai piederīgs neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, izglītības, dzimtās valodas vai šī brīža dzīvesvietas.

Latviju veido mūsu domas un darbi, mūsu ikdienas ieguldījums Latvijas labklājībā. Arī valsts simtgades svinību galvenais vēstījums skan „ES ESMU LATVIJA”, un to caurstrāvo līdzdarbības motīvs „Es radu Latviju. Es daru Latviju”. Šis vēstījums atgādina, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri ziedojuši savu dzīvi un dzīvību neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, ar ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Arī simtgades svinības top, darbojoties visiem kopā. Svinību programma piedāvā kopīgu virsmērķi un vēstījumu, galvenos kopā paveicamos uzdevumus un vairākus nacionālas nozīmes pasākumus jeb simtgades lielnotikumus, vienlaikus rosinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju dāvāt valstij dzimšanas dienā savas iniciatīvas un labos darbus. Vairāk nekā 5000 cilvēku dažādās publiskās diskusijās jau nākuši klajā ar savām idejām, un ikviens ir aicināts jebkurā brīdī pievienot savu notikumu atvērtajam simtgades pasākumu kalendāram digitālajā platformā www.lv100.lv.

Gatavojoties dzimšanas dienas svinībām, cilvēks veic sava veida rituālu – uzpoš māju, pakavējas atmiņās, pasaka paldies vecākiem, ielūdz draugus, sapošas pats un saņem dāvanas. Visus šos posmus izdzīvosim arī Latvijas dzimšanas dienas gaidās. Šis ir laiks, kad godināt ciltstēvus un ciltsmātes jeb Latvijas valsts dibinātājus, aktualizēt Latvijas vēsturi un padziļināt izpratni par valstiskuma un nacionālās identitātes veidošanos, veltīt daļu svētku norišu saviem draugiem un kaimiņiem jeb valstīm, kas iestājušās par Latvijas valsts suverēnu pastāvēšanu, kopt un pilnveidot Latvijas dabu un kultūrtelpu, radīt paliekošas 21.gs. vērtības jeb dāvanas Latvijai – Latvijas filmas Latvijas simtgadei, Nacionālo enciklopēdiju, jaundarbus visās mākslas jomās, sakārtotu kultūras un sporta infrastruktūru, jaunas tradīcijas kā Baltā galdauta svētki 4.maijā utt.

Katram simtgades svinību gadam dots savs atslēgas vārds, atceroties notikumus pirms 100 gadiem, kas bija nozīmīgi neatkarīgas valsts dibināšanai un pastāvēšanai.

  • 2017.gads – Griba. 1917.gadā Latvijas valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, iegūst konkrētas aprises.
  • 2018.gads – Dzimšana. 1918.gads ir lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā rodas jaunas valstis.
  • 2019.gads – Varonība. Latvijas Republika tiek dibināta Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumā un 1919.gadā izcīna savas Brīvības cīņas.
  • 2020.gads – Brīvība. Latvija ir atbrīvota, apgūst parlamentārisma pieredzi, 1920.gadā ievēl Satversmes sapulci un pirmo Valsts prezidentu.
  • 2021.gads – Augšana. 1921.gadā Latvijas Republika pastāv gan de iure, gan de facto un tiek uzņemta tālaika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā.