"Piemineklis brīvībai" Zedelgemā

"Piemineklis brīvībai" Zedelgemā — Latvija 100

Vieta: Zedelgema, Beļģija

"Piemineklis brīvībai" Zedelgemā — Latvija 100

Datums:01.10.2018

Latvijas Okupācijas muzeja biedrība kopā ar Beļģijas pilsētas Zedelgemas pašvaldību izveidos vides objektu – “Pieminekli brīvībai”. Tas būs veltīts latviešu leģionāriem, kas Zedelgemas kara gūstekņu nometnē 1945./46. gada ziemā nezaudēja ticību Latvijas dzīvībai un brīvībai.

Vides objektu – piemiņas zīmi – paredzēts uzstādīt Zedelgemā 2018. gada oktobrī. Piemineklis atradīsies jaunā pilsētas rajona laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” – “Brīvības laukums”. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes.

2017. gada vasarā Latvijas Okupācijas muzejs un Zedelgemas pilsēta (Beļģijā) izsludināja konkursu Latviešu tēlniekiem. Konkursa notiekumi paredzēja, ka “Pieminekļa Brīvībai” dizainā, jāiekļauj jēdziens “brīvība” tās simboliskajā nozīmē.

Piemineklim jāatgādina par latviešu un citu Baltijas karagūstekņu atrašanos Zedelgemas britu kontrolētajā karagūstekņu nometnē 1945./46. gada ziemā. Viņi bija spiesti karot savas valsts neatkarībai naidīgas svešas varas – nacistiskās Vācijas – pusē pret otru naidīgu svešu varu – Padomju Savienību. Cerot uz sapratni un palīdzību, 11 727 latviešu karavīri Otrā pasaules kara beigās padevās Rietumu sabiedrotajiem un nonāca britu gūstā Zedelgemā.

Esot nebrīvē, latviešu karavīri tomēr uzturēja ideju par Latvijas valsts brīvību. Viņi izgatavoja Brīvības pieminekļa atveidu, lai pie tā 1945. gada 18. novembrī atzīmētu Latvijas neatkarības 27. gadadienu.

Decembrī latviešu gūstekņi nodibināja labdarības organizāciju Daugavas Vanagi, kas Latvijas brīvības domu uzturēja dzīvu visus garos gadus, kad Latviju bija okupējusi un to pārvaldīja Padomju Savienība. Daugavas Vanagu organizācija darbojas vēl arvien. Latviešu karavīri Zedelgemā atguva personīgo brīvību 1946. gada maijā, bet daudzi no toreizējiem karagūstekņiem dzimtenes atbrīvošanos 1991. gadā nesagaidīja.

Ideja par piemiņas zīmes radīšanu veidojās pamazām. 2014. gadā Muzeja filmēšanas grupa kopā ar diviem bijušajiem ieslodzītajiem leģionāriem apmeklēja Zedelgemu, lai filmētu karagūstekņu nometnes vietu. Viņi izveidoja ciešu sadarbību ar Zedelgemas vēsturnieku Polu Denisu (Pol Denys), kas bija jau pētījis karagūstekņu nometnes vēsturi. Sadarbības rezultātā tapa Latvijas Okupācijas muzeja izgatavotā dokumentālā filma “Zedelgema” latviešu valodā ar angļu valodas titriem. Pols Deniss ieinteresēja pilsētas vadību tuvāk izzināt kara gūstekņu nometnes vēsturi, kas bija kara laikā britu izveidota pirmskara Beļģijas armijas munīcijas noliktavu kompleksā. Tālākā sadarbība starp Muzeju un Zedelgemu vainagojās ar līgumu par kopīgu piemiņas zīmes veidošanu.

Muzejs uzņēmās noorganizēt tēlniecības konkursu par pieminekļa metu. Konkursā piedalījās pieci tēlnieki: Aigars Bikše, Ojārs Feldbergs, Kristaps Gulbis, Pauls Jaunzems un Gļebs Panteļejevs.

Iesniegtos metus 2017. gada septembrī izvērtēja Latvijas un Beļģijas kopīgā žūrijas komisija un par labāko atzina Kristapa Gulbja piedāvāto metu “Latvijas stāvstrops”. Autors par savu piedāvājumu teic: "Zedelgemas nometnē bija gandrīz 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Flandrijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neizbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU."

Projekts jau ir veicinājis Zedelgemas iedzīvotāju izpratni gan par savas pilsētas vēsturi, gan arī par Latvijas, Baltijas un plašāk – arī Austrumeiropas vēstures notikumu sarežģīto gaitu. Izpratne stiprina arī mūsu kopīgo Eiropas izjūtu un dod pārliecību par kopīgu Eiropas nākotni. Savukārt Latvijai projekts ir nozīmīgs, jo “Latvijas stāvstrops” būs pirmā piemiņas zīme latviešu leģionāriem, kas neatrodas kapsētā.

Projekta izmaksas – 100 000 EUR – dalīs uz pusēm Muzejs un Zelelgemas pilsēta. Muzejs jau ir uzrunājis savus ziedotājus atbalstīt šo projektu un saņēmis pirmos ziedojumus.