26.oktobrī LNVM organizē starptautisku zinātnisku konferenci "Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120"

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 25. un 26. oktobrī organizē starptautisku zinātnisku konferenci “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120.” Konference norisināsies LNVM Konferenču zālē, Brīvības bulvārī 32.

2016. gadā aprit 120 gadi kopš Latviešu etnogrāfiskās izstādes, kas notika Rīgā 1896. gadā, X Viskrievijas Arheoloģiskā kongresa ietvaros. 19. gadsimtā etnogrāfija, kas tolaik ietvēra gan vēsturi, gan filoloģiju, gan fizisko antropoloģiju, Centrālajā un Austrumeiropā kļuva par savdabīgu nacionālās pašapliecināšanās veidu. Uzskatot tautu tradicionālās kultūras mantojumu par nacionālās identitātes nesēju, to ne tikai aktīvi vāca, uzglabāja un pētīja, bet tas kļuva arī par svarīgu nacionālās kustības sastāvdaļu. 19. gadsimta beigās Eiropas valstīs dibināja virkni muzeju un organizēja grandiozas izstādes, apliecinot tautu kultūru senumu, bagātību, savdabību un krāšņumu. Dzimtbūšanas atcelšana, izglītības kāpums arī latviešiem nesa atskārsmi par savu vēsturi, kultūru, valodu un tiesībām. Tostarp apzināt, saglabāt un redzēt savas tautas garīgās un materiālās vērtības. 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par lielāko latviešu tautas, tās vēstures, kultūras un aktuālo sasniegumu reprezentācijas pasākumu 19. gs. beigās. Tā ir nozīmīga robežšķirtne latviešu etnogrāfijas veidošanās vēsturē, Latvijas muzeju un to ekspozīciju attīstības ceļā. Lai atzīmētu Latviešu etnogrāfiskās izstādes gadadienu un izvērtētu tās devumu latviešu vēstures apzināšanas procesā, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs veido izstādi un organizē starptautisku zinātnisku konferenci “Indivīds. Vēsture. Nācija. Latviešu etnogrāfiskajai izstādei – 120″.

Konferences programma:

25. oktobris

9.30-10.00. Reģistrācija
10.00 LNVM direktora Dr. hist. Arņa Radiņa uzruna.

10.10-11.25. Iedvesmas avoti

Dr.hist. Olga Fišmane. Latviešu tautas kultūra Krievijas Etnogrāfiskajā muzejā: krājuma komplektēšanas konteksts. 19. gs. beigas–20. gs. sākums. Krievijas Etnogrāfiskais muzejs. Ziemeļrietumu un Baltijas tautu etnogrāfijas nodaļas vadītāja.

Dr.cult. Nataļja Kalašņikova. Sagaidot Etnogrāfiskās izstādes Maskavā 150. gadadienu. Krievijas Etnogrāfiskais muzejs. Baltkrievijas, Ukrainas, Moldāvijas tautu etnogrāfijas nodaļas vadītāja, vadošā speciāliste.

Dr.hist. Kristīne Ante. Čehoslovāku etnogrāfiskā izstāde (Prāga, 1895) sava laikmeta politisko, sociālo un kultūras norišu kontekstā. Prāgas Kārļa universitāte. Filozofijas fakultātes Austrumeiropas studiju institūta docente.

11.25-12.00. Kafijas pauze

12.00-13.15. Laikmets

Dr.hist. Vita Zelče. Jaunlatvieši un nacionālā identitāte. Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultātes profesore.

Dr.art. Ilona Audere. 19. gs. 80.-90. gadu kultūrvēsturiskās izstādes Rīgā, Jelgavā un kaimiņzemēs – stimuls 1896. gada latviešu etnogrāfiskās izstādes veidošanai. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Mencendorfa nama vadītāja.

Dr.med. Maija Pozemkovska. Rūdolfa Virhova vizīte Rīgā. Rīgas Stradiņa universitāte. Medicīnas vēstures institūta docente.

13.15-14.30. Pusdienu pārtraukums

14.30-16.10. Gatavošanās

Mag.hist. Jānis Ciglis. Viskrievijas X Arheoloģijas kongresa izrakumi Turaidas Pūteļu kapulaukā. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Arheoloģijas departamenta vadītājs.

Dr.philol.h.c. Māra Vīksna. Pirmais latviešu inteliģences saraksts.Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Latviešu folkloras krātuves pētniece, fondu glabātāja.

Mag. art. Andris Ērglis. Ceļš līdz latviešu folkloras izdevumiem (1867–1896). Memoriālo muzeju apvienība. Kr. Barona muzeja zinātniskais speciālists.

Mag.hist. Sanita Stinkule. Latviešu etnogrāfiskās izstādes iekārtošanai organizētās ekspedīcijas un to rezultāti. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Etnogrāfijas nodaļas vadītāja.

26. oktobris

9.30-10.00. Reģistrācija

10.00-12.05. Iekārtošana

Mag.art. Inita Heinola. Apģērbs Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Etnogrāfijas nodaļas Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja.

Dr.hist. Anete Karlsone. Tautiskais tērps pirms un pēc Latviešu etnogrāfiskās izstādes. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts. Etnoloģijas nodaļas vadošā pētniece.

Dr.art. Kristiāna Ābele. Templī pie šūpļa. Jaunās nacionālās glezniecības pirmizrāde Latviešu etnogrāfiskās izstādes Dailes nodaļā. Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece.

Mag.hist. Maija Ārena. Jaņa Rozentāla ieguldījums Latviešu etnogrāfiskās izstādes tapšanā. Memoriālo muzeju apvienība. Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs. Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Mag.hist. Anita Meinarte. Vēsturisko personu un laikabiedru portreti 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Direktora vietniece krājuma darbā.

12.05-13.00. Pusdienu pārtraukums

13.00-14.15. Pieredze

Dr.hist. Tālis Pumpuriņš. Mārietes un Mārča Meņģeļu no Āraišiem fotoportretu likteņi latviešu etnogrāfiskajā literatūrā. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks.

M.A. Imants Cīrulis. Latviešu etnogrāfiskās izstādes vērtējumi sabiedrībā. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks.

Dr.hist. Irisa Priedīte. Pirmās etnogrāfiskās izstādes pieredze – nozīmīga ierosme etnogrāfiskās ekspozīcijas izveidē Zemgales izstādē (1937. g.). Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Etnogrāfijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja.

14.15-14.30. Noslēguma diskusijas

Irina Zeibārte
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja
direktora vietniece zinātniskajā darbā
tālr. 67221381, 29146384