#5 Francis Kemps – latgalietis, kurš savu dzīvi veltījis Latgales interesēm

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji

Autori: Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studija

Francis Kemps ir viens no kolorītākajiem latgaliešu inteliģences pārstāvjiem. Kempam pārmet krasumu, asumu un pat separātismu. Francim Kempam bija no Franča Trasuna atšķirīgs redzējums par Latgales nākotni. Nereti šos abus politiķus un latgaliešu interešu aizstāvjus pretnostata.

Mācītāja sutanu iemaina pret inženiera diplomu

• Francis Kemps (1876 – 1952), literāts, politiķis un kultūras darbinieks. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs). 

Pasaulē Francis Kemps nāca 1876. gada Ziemassvētkos Makašānu pagastā turīgu saimnieku ģimenē. Agrā bērnībā kļuva par bāreni, turpmāk par zēna audzināšanu rūpējās mātes māsa.

Francim Kempam bija iespēja izglītoties, viņu sūtīja uz Pēterburgu mācīties par baznīckungu. Bet Francis nepieņēma šo domu un garīdznieka sutanu samainīja pret inženiera diplomu. Mācīdamies Garīgajā seminārā, iepazinās un satuvinājās ar Latgales nacionālās kustības dalībniekiem. Arī pats tajā līdzdarbojās. Izdeva laikrakstus, tulkoja lugas uz latgaliešu valodu.

Kempa un Trasuna likteņi ir saistīti kopš Pēterburgas laika. Garīdznieks Trasuns kļuva par Kempa skolotāju. Tieši viņa vadībā Kemps iemācījās Baltijas latviešu valodu un uzrakstīja savus pirmos dzejoļus un rakstiņus.

Par Kempa pašaizliedzīgo darbu Latgales labā liecina kāds spilgts fakts.

Ap 1900. gadu viņš pārdeva visu tēva atstāto mantojumu, lai latgaliski nodrukātu ābeci un lūgšanu grāmatu. Tas notika drukas aizlieguma gados. Lai to varētu izplatīt, nācās apiet cenzūru.

Sākotnējā nostāja – latgalieši ir daļa no latviešiem

Franci ierauj Pirmā pasaules kara virpulis, par nopelniem kaujas laukā viņš saņem vairākus apbalvojumus.

Līdz Pirmajam pasaules karam Kemps pauda ideju par latgaliešu un pārējo latviešu apdzīvoto teritoriju apvienošanos. Vēlāk gan savus uzskatus mainīja. Uz to norāda vēstures doktors Valters Ščerbinskis: "To, ka latgalieši ir daļa no latviešiem, sākotnēji arī nenoliedza Francis Kemps, vēlāk viņš mainīja savus uzskatus. Francim Kempam raksturīga mētāšanās politiskajos uzskatos."

Kemps neredzēja iespēju sadarboties ar baltiešiem. Neticēja, ka izdosies rast kompromisus latgaliešiem svarīgos jautājumos. Piemēram, attiecībā uz valodu.

• Francis Kemps ar savu dzīvesbiedri Konstanci Kempu 1916.gadā. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

1917. gada Latgales kongresā Kemps piedāvāja ideju par Latgales autonomiju. Tā paredzēja vispirms Latgalei iegūt autonomiju tieši no Krievijas, savu pašvaldību izveidi un tikai pēc tam apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi. Jāatzīmē, ka 1917. gadā vēl nerunāja par neatkarīgu Latviju. Trasuna ideja paredzēja visu latviešu apvienošanu administratīvā ziņā, paliekot Krievijas sastāvā.

Pausto uzskatu dēļ Kempam mēdz pārmest separātismu. Uz šī vārda nozīmi norāda vēsturnieks Valters Šcerbinskis:

Vārds "separātisms" nenozīmē tikai pilnīgu atdalīšanos, tas nozīmē decentralizāciju, atdalīšanos no kaut kā kopīga, viena vesela, bet ne pavisam atdalīšanos, šķiršanos."

Atļaujas kritizēt Ulmaņa autoritāro režīmu

Pēc Latvijas valsts izveides Kemps ieņēma nozīmīgus amatus. Bija Rēzeknes pilsētas galva, Satversmes sapulces loceklis. Saeimā Kemps un Trasuns plecu pie pleca cīnījās par Latgales tiesībām. Pagātnes domstarpības bija pārvarētas.

Pēc aiziešanas pensijā Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma gados Kemps turpināja sabiedrisko darbību. Valdībai sūtīja memorandus ar aicinājumu pievērst lielāku uzmanību Latgales problēmām.

Savos izteikumos bija drosmīgs un presē atļāvās kritizēt autoritāro režīmu. 1939. gada pavasarī Kempu kopā ar domubiedriem apsūdzēja pretvalstiskā darbībā.

• 1910. gadā Fr. Kemps izdeva vēsturisku apceri “Latgalieši", kur plaši aprakstīta Latgales pagātne.

Pilns raksts pieejams: Latvijas Sabiedriskie mediji