Atklāj Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu interneta vietni „Redzi, dzirdi Latviju!”

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs izveidojis jaunu interneta vietni www.redzidzirdilatviju.lv, kurā piedāvā ikvienam interesentam meklēt informāciju par arhīvā uzkrātajiem kinodokumentiem un videodokumentiem, kā arī skatīties vietnē publicētos video.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts unikāls un visaptverošs mūsu valsts dzīves dokumentējums kinodokumentos un videodokumentos. Arhīvs glabā gandrīz 10 000 Latvijā radīto spēlfilmu, dokumentālo filmu, kinožurnālu, kinohroniku, populārzinātnisko filmu, reklāmfilmu un animācijas filmu, kuras veidojuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz mūsdienām.

Arhīva misija ir ne tikai uzkrāt un glabāt vizuālās liecības par Latviju, bet arī darīt tās pieejamas plašākai sabiedrībai. Tādēļ arhīvs uzsāka projektu Audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve un izveidoja jaunu interneta vietni www.redzidzirdilatviju.lv, kura sniedz iespēju attālināti meklēt un iepazīties ar informāciju no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinodokumentu un videodokumentu datubāzēm par arhīvā uzkrātajām kinohronikām un dokumentālajiem filmējumiem par Latviju, kā arī par Latvijā radītajām dokumentālajām filmām, spēlfilmām, animācijas filmām u. c.

 Projekta pirmais posms ir noslēdzies ar 1910.-1966. gadā veidoto kinohroniku kolekcijas publicēšanu audiovizuālo dokumentu digitālās krātuves interneta vietnē www.redzidzirdilatviju.lv, kura tiek atklāta un publiski pieejama no 2016. gada 1. jūlija. Kinohroniku izvēle bija pamatota, jo arhīvs kinodokumentu formātā glabā aptuveni 3000 nosaukumu lielu kinohroniku kolekciju, kas veidota no 1910. gada līdz 1996. gadam un ir tematiski bagātākā un visvairāk izmantotā dokumentu kolekcija arhīvā. Vēstot par sava laika aktualitātēm, dažādām politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm, kinohroniku kolekcija šaurākā nozīmē ļauj iepazīties ar konkrētiem notikumiem, vietām un cilvēkiem, plašākā - apjaust vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimtā skārušas Latviju. Žanriski to veido kinožurnāli, hronikas, dokumentāli kinomateriāli.

Arhīvs piedāvā visiem interneta vietnes lietotājiem brīvu pieeju datubāzes informācijai, iespēju iegūt, meklēt un atlasīt interesējošo informāciju pēc dažādiem meklēšanas kritērijiem vietnē, pārsūtīt atlasīto informāciju par dokumentiem uz e-pastu vai to izdrukāt, kā arī skatīties vietnē publicētos video un pasūtīt dokumentu kopijas, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva e-pakalpojumu. Interneta vietnē iespējams noskatīties videofailus tām arhīvā uzkrātajām filmām, kurām nav noteikti pieejamības ierobežojumi.

 Vietnē pieejama informācija par Latvijas 20. gs. 20.-30. gadu kinohronikām un filmējumiem, kurus veidojuši tā laika ievērojamākie kinohronisti  Arnolds Cālītis, Jānis Sīlis,  Mārtiņš Lapiņš, Eduards Kraucs. Hronikas atspoguļo Latvijas Valsts pirmās desmitgades sasniegumus, LR Saeimas atklāšanu, Valsts prezidentus Jāni Čaksti, Gustavu Zemgalu, Albertu Kviesi, Kārli Ulmani, augstāko valsts amatpersonu vizītes, valsts svētkus, armijas parādes, dziesmu svētkus, ievērojamu kultūras un sabiedrisko darbinieku portretējumus. E. Krauca veidotās „Latvijas skaņu hronikas” vizualizē 30. gadu vēsturi, vēstot par Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību, tautsaimniecības sasniegumiem, kultūru, sportu. Šī perioda hronikas ietver arī Kārļa Ulmaņa autoritārās valdīšanas periodu.

Vietnē pieejama informācija par kinohronikām, kas atspoguļo Latvijas valstiskās neatkarības zaudēšanu 1940. gadā un padomju laika norises 1940.-1941. gadā. Nacistiskās Vācijas okupācijas periodu ataino arhīva fondā esošo kinožurnālu „Ausland Woche”, „Ostland Woche”, „Die Deutsche Wochenschau” kolekcija.

Interneta vietnē jau publicēta informācija par arhīva fondos uzkrāto plašo kinožurnālu „Padomju Latvija”, „Māksla”, „Sporta apskats”, „Pionieris” u.c. kolekciju, kur atspoguļotas svarīgākās politiskās, sabiedriskās, kultūras dzīves norises Latvijā padomju okupācijas periodā. Kinožurnālu režisoru vidū Pēteris Vasaraudzis, Nikolajs Karmazinskis, Irina Masa, Aloizs Brenčs, Laimons Gaigals, Biruta Veldre, Aivars Freimanis, Gunārs Piesis un citi. Pašlaik pieejama informācija par arhīva kinohronikām, kas veidotas līdz 1966. gadam.

Šobrīd vietnē publicēti video kinohronikām un dokumentālajām filmām, kas veidotas laikposmā no 1910. gada līdz 1934. gadam un kurām nav pieejamības ierobežojumu. Video, kurus nav iespējams apskatīt vietnē, var noskatīties arhīvā.

 Pagaidām vietnē pieejama tikai daļa no arhīva kinodokumentu un videodokumentu datubāzē esošajiem datiem. Informācija vietnē tiek papildināta un pilnveidota, lai pilnībā publicētu visus datus par arhīvā uzkrātajiem audiovizuālajiem dokumentiem.

 Projektu īstenoja Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs un SIA „Lauva grupa” sadarbībā ar Latvijas Arhīvistu biedrību. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Informāciju sagatavoja:

Valda Barone

Latvijas Nacionālā arhīva

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva galvenā arhīviste

67529822

e-pasts: lvkffda@arhivi.gov.lv