Cēsu kauju simtgades svinības pulcē vairāk nekā 20 000 apmeklētāju

22.jūnijā aizvadītās “Latvijas Uzvaras dienas. Cēsu kauju simtgades” svinības pulcējušas vairāk nekā 20 000 apmeklētāju – gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

FOTO

Kā norāda Latvijas Uzvaras dienas idejas autors Renārs Sproģis, apmeklētāju skaits pārsniedzis pat vispiesardzīgākās prognozes. “Gribu pateikties ikvienam cēsniekam un Cēsu viesim, kas ieradās pats un atveda savus bērnus un mazbērnus, lai kopīgi ierakstītu jaunu lappusi Latvijas vēstures atceres kultūrā mūsdienās – šīs dienas garu un nozīmi, cerams, sajuta ikviens klātesošais”.

Kopumā Cēsu kauju simtgades pasākumi, ieskaitot Igaunijas vēsturiskā bruņuvilciena “Wabadus” (Brīvība) ekspozīciju, kas bija aplūkojama Cēsu dzelzceļa stacijā jau kopš 15.jūnija, pulcējuši teju 30 000 cilvēku.

Kā ziņots, svētku gaitā Cēsis apmeklēja Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti, kuri Cēsu Uzvaras pieminekļa pakājē pieņēma militāro parādi.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka pirms simts gadiem uz aicinājumu ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti atsaucās gan veci, gan jauni, daudz bija tādu, kas nekad iepriekš nebija rokās ņēmuši ieročus - latviešu studenti, Cēsu pulka skolnieku rota. Viņus visus vienoja ticība brīvas, taisnīgas un pašu pārvaldītas Latvijas idejai, kas atšķīra viņus no pretiniekiem. “Brīvības cīņās mēs cīnījāmies, esot kopā ar mūsu sabiedrotajiem. Šajā kaujās mēs ieguvām ticību saviem spēkiem. Arī simts gadus pēc Cēsu kaujām Latvijas un sabiedroto karavīri stāv plecu pie pleca, aizstāvot mums svarīgas vērtības,” norādīja Vējonis, uzsverot: “Atcerēsimies, kā izcīnījām savu zemi, lai vienmēr apzinātos, cik svarīgi to nosargāt!”

Savukārt, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvēra, ka vēsturiskās uzvaras pierādīja, ka Igaunija un Latvija pelnījušas neatkarību un valstiskumu. “Cēsu kaujas pierādīja, ka politiskie stāvokļi un šķietami bezcerīga situācija nav nepārvarami šķēršļi, ja vien mēs paši vēlamies un uzdrīkstamies uzstāt uz brīvību. [..] Mēs vienmēr zaudējam, ja esam pa vienam. Kopā mēs vienmēr uzvaram,” sacīja Kaljulaida.

Svētku gaitā Cēsu centrā arī izskanēja NBS Štāba orķestra defilē programma, un koncerts “Ar dziesmu dzīvībā” ar dziedātājiem un dejotājiem no visas Vidzemes. Vienlaikus Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – bija pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notika dokumentālas performances, bet Cēsu vecpilsētā kopumā notika dažādi pasākumi, darbnīcas un aktivitātes mūsdienīgai un saistošai vēstures izzināšanai.

Svētku kulminācija bija pašu Cēsu kauju mūsdienu rekonstrukcija, kurā piedalījās vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Dienas noslēgumā notika balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri “Cēsis”, bet koncertzālē “Cēsis” izskanēja Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 1919.gada 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras dienas programmu veidoja idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – Kristu Burāni, Mārtiņu Eihi, Rūdolfu Baltiņu un Jolantu Sausiņu.

Cēsu kauju simtgadei veltītie notikumi iekļauti Latvijas valsts simtgades programmā, tos Cēsīs rīkoja Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.