Dāvis Sīmanis šonedēļ sāk uzņemt simtgades filmu «Puika ar suni»

Trešdien Kaugurciemā Dāvis Sīmanis sāks filmēt vienu no Latvijas simtgadei veltītajām filmām „Puika ar suni”. Filma vēsta par 1941.gada notikumiem Latvijā, tās galvenais varonis ir ebreju glābēja Žaņa Lipkes dēls - desmitgadīgais Zigis. Visi skaudrie vēstures notikumi skatīti viņa acīm, tā vēl vairāk akcentējot kara totālo nežēlību un traģiku.

Pirms filmēšanas radošā grupa jau paveikusi svarīgus priekšdarbus, un viens no tiem – grima proves un kostīmu laikošana.

„Šobrīd mēs esam tādā procesā, ko angliskā vārdā sauc „fitting”, bet latviski – laikošana. To dara pirms filmas – uzaicina aktierus uz kostīmu un grima provēm” – stāsta folmas māksliniece Kristīne Jurjāne, kuru izdodas satikt mazā pauzītē starp divām laikošanām. Darbnīca Krustpils ielā ir rosības pilna kā bišu strops, visapkārt redzami gan uz pakaramajiem, gan kastēs un vēl citviet izvietoti tērpi, apavi un aksesuāri.

„Nu, redz, te, piemēram, ir sakārti puiku apģērbi. Te gan nav galvenā varoņa Ziga apģērbu, jo viņš jau mums ir nolaikots kā pats pirmais, bet šie ir Ziga draugu tērpi, un šodien nāk trīs puikas, kas filmā dzīvo Ķīpsalā un nedaudz dara pāri Zigim, viņu apsaukājot," izrāda Jurjāne.

Pamatā visi tērpi un aksesuāri ir oriģinālas lietas, saglabājušās no pirmskara un kara laika. Tie nāk gan no kinostudijas, gan no pašas Kristīnes Jurjānes draugu, radu un paziņu krājumiem, jo par Latvijas filmu budžetu neko daudz iepirkt nav iespējams:

„Ir tā, ka visi ebreji, kas sēž bunkurā, faktiski tiek apģērbti no miesas līdz mētelim. Līdz ar to visiem ir arī apakšveļiņas. Redz, te, piemēram, ir oriģinālais krekls no Latvijas laika, te var redzēt zīmīti - Latvijas laikā ražots brīnišķīgs pletkrekls”.

Katrai filmai jau iepriekš tiek iecerēts noteikts vizuālais tēls ar savu dominējošo krāsu gammu, un to ņem vērā izraugoties arī tērpus.

„Šoreiz mēs caur brūno veidojam pamata krāsu paleti ar atsevišķiem tādiem vēsā zilā toņiem, kas izceļas. Krāsa ir tā, kas to noskaņu iedod, absolūti nostrādā tādā zemapziņas līmenī, to ziņu nodod skatītājam,” spriež māksliniece.

“
Iecerēts, ka filmas vizuālajā veidolā svarīga loma būs kontrastu principam. Sākotnēji, kamēr mazais Zigis pasaulē vēl skatās ar savām bērna sapņu un nevainības acīm, filma būs krāsās dzīvīgāka, bet neizbēgamā kara šausmu klātesamība to padarīs arī krāsās arvien nedzīvāku un monohromāku, vienlaicīgi akcentējot, ka pat šādos totālas traģēdijas apstākļos ir iespējama varonība.

Režisors Dāvis Sīmanis ir pārliecināts – par kara nežēlību nedrīkst runāt caur puķēm, tā ir jāatklāj visā tās baigumā:

„1941.gads ir vispār Latvijas vēsturē šaušalīgs, jo tik tikko ir bijušas izvešanas, un burtiski dažas nedēļas vēlāk sākas ebreju slepkavības. Šis periods nav vienkārši neglīts, tā ir tāda totālā traģēdija, kuras mērogu aptvert nevar. Un tas, ka kādam ir pieticis spēka šajā traģēdijas situācijā rīkoties, tas, protams, ir pats galvenais, par ko šī filma arī ir – par šo dīvaino iekšējo spēku, kas tiek smelts no kaut kāda ļoti savdabīga īpašību kopuma, kas Žanim Lipkem piemita. Bet vienlaikus to nekādā veidā nedrīkst izskaistināt, parādīt kā kaut ko dzīvi apliecinošu un skaistu, nu, vienkārši tas nav godīgi pret vēsturi. It sevišķi šajā brīdī, kad mēs redzam apkārt sev un pasaulē to, ka cilvēki ir aizmirsuši par kara šo iznīcinošo pusi”.

Trešdien Kaugurciemā Dāvis Sīmanis uzsāks darbu pie filmēšanas. Kaugurciema vide bijusi pateicīga, lai tajā iedzīvinātu kādreizējo Ķīpsalas gaisotni un Žaņa Lipkes mājas pagalmu.

Ziga lomā darbosies konkursa kārtībā atrastais Matīss, viņa uzticamā drauga Džera lomā – īpaši apmācīts borderkollijs, bet Ziga ekrāna vecāki būs Artūrs Skrastiņš un Ilze Blauberga.

Autori:Baiba Kušķe, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente