Ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" resursi pieejami tiešsaistē
02.04.2020.Ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" vadītāja Elīna Kalniņa ir apkopojusi tiešsaistē pieejamo pēdējo gadu veikumu un dalās ar tiešsaistē pieejamām video lekcijām un sarunām, kas var noderēt skolēniem, attālināti apgūstot Latvijas 20. gadsimta vēsturi.
Līdzās izglītojošām nodarbībām ekspozīcijā "Sirdsapziņas ugusnkurs" ir izveidotas arī divas lekcijas un septiņas sarunas par tēmām, kas izgaismo dažādus okupāciju vēstures notikumus un rosina aizdomāties par tā laika mantojumu, kuru joprojām jūtam mūsdienās.
Video lekcija "Kārlēns pret Padomiju"
Lekcija veltīta Centrālvidzemes nacionālajiem partizāniem. Lekcijai ir septiņas daļas un tā skaidro partizānu cīņu pret padomju okupāciju no 1944. līdz 1953. gadam. Lekcijas galvenais varonis ir Latvijas Nacionālo Partizānu Apvienības Centrālvidzemes apgabala partizāns Kārlis Zariņš. Katra daļa aplūko kādu specifisku nacionālo partizānu cīņas aspektu, kuru piesaka reālas epizodes dramatizēts izklāsts un noslēdz vēsturiskā konteksta skaidrojums. Lūk, te saites uz visām lekcijas daļām:
1. daļa
2. daļa
3. daļa
4. daļa
5. daļa
6. daļa
7. daļa
Lekcija par pretošanos pirmajai padomju okupācijai
2017. gada 18. novembrī, joprojām strādājot pie ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" satura, sagatavoju lekciju par pretošanos pirmajai padomju okupācijai - notikumu, kas risinājies Cēsīs 1940. gada 18. novembra priekšvakarā. Līdzīgi kā lekcijā par Kārlēnu arī šajā iekļāvu drāmas elementus un iesaistīju jauniešus. Lekcija notika Cēsīs, Skolas ielā 4, kur 2017. gadā atradās jauniešu vidū populārā mākslas telpa MALA, bet 1940. gadā dzīvoja pretošanās stāsta varones māsas Austra un Velta Ēvelītes.
1940. gadā, kad Latviju bija okupējusi Padomju Savienība, kopš Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā bija izaugusi jauna paaudze. Augdama kopā ar mūsu jauno valsti, tā lieliski zināja kā viņu vecāku un vecvecāku izcīnīta, valsts piedzima un attīstījās. Latvijas jauniešiem bija ar ko lepoties. Lekcija piedāvā uzzināt, kā trīs jaunas cēsnieces jutās, ko domāja un kā rīkojās valsts 22. dzimšanas dienas priekšvakarā, kad šo dienu pirmo reizi viņu mūžā svinēt bija aizliegts.
Publisko sarunu cikls "Sarunas par Latvijas okupāciju vēsturi"
Gadu pēc ekspozīcijas atklāšanas, 2019. gada rudenī, uzsāku publisko sarunu ciklu "Sarunas par Latvijas okupāciju vēsturi". Līdz 14.martam ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" mājvietā biju sarīkojusi septiņas sarunas. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu tās bija iespējams filmēt un padarīt pieejamas tiešsaistē: ekspozīcijas YouTube kanālā.
1. sarunas tēma ir Molotova-Ribentropa pakta sekas: to klātbūtne mūsdienu Latvijā un citviet pasaulē; vai un kā tās tikušas un joprojām tiek mazinātas; ko varam darīt, lai sekas veiksmīgāk izskaustu. Dalībnieki: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs AINĀRS LERHIS, agrākais diplomāts un Latvijas vēstnieks vairākās Eiropas valstīs VALDIS KRASTIŅŠ
2. sarunas tēma ir PSRS ultimāti Latvijas valdībai un Sarkanās armijas ienākšana Latvijā laika posmā no 1939. līdz 1940. gadam, vai vajadzēja vai nevajadzēja pretoties, kā arī par sekām, vai un kādas joprojām jūtam dzīvojot šodienas Latvijā. Sarunas dalībnieks Nacionālās Aizsardzības Akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieku Mg. hist. VALDIS KUZMINS.
3. sarunas tēma ir Latvijas Republikas un PSRS robeža 1939.-1940. gadā un Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robeža šodien, kopīgais un atšķirīgais robežas apsardzībā, pierobežas dzīvē. Sarunas dalībnieki: grāmatas "Masļenku traģēdija-Latvijas traģēdija" autors un vēsturnieks Mag.hist. ANDREJS EDVĪNS FELDMANIS, Valsts Robežsardzes Viļakas pārvaldes priekšnieks VARIS PĒTERSONS un grāmatas "Latgales pēdējie mohikāņi" līdzautore RŪTA ŠMITE.
4. sarunas tēma ir nedemokrātiskas vēlēšanas un to mantojums Latvijā: kā tika organizētas un notika pirmās nedemokrātiskās vēlēšanas padomju okupētajā Latvijā 1940. gada jūlijā, kādas bija to tiešās sekas, un kā turpmāko nedemokrātisko vēlēšanu pieredze deformējusi un turpina deformēt Latvijas vēlētāju priekšstatu ne vien par vēlēšanu norisi, bet arī par politiku, politiskajām partijām, pilsonisko sabiedrību. Sarunas dalībnieki: 13. Saeimas deputāts, vēsturnieks Dr.hist. RITVARS JANSONS un antropologs ANDRIS ŠUVAJEVS.
5. sarunas tēma ir gan kompartijas, gan čekas darbības un sadarbības sākums Latvijā 1940. un 1941. gadā. Tās mērķis ir vairot izpratni par to, kā kompartijas darbība sākotnēji tika organizēta, kas bija tie, kas veidoja kompartijas struktūru, kā veidojās partijas sadarbība ar čeku, kad tā savu darbību Latvijā vēl tikai uzsāka. Sarunas dalībnieces: latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Dr. hist. DAINA BLEIERE un Latvijas Okupācijas Muzeja vēsturniece Mag.hist. INESE DREIMANE.
6. sarunas tēma ir okupāciju izraisītā krīze Latvijas tautsaimniecībā 1940-tajos gados. Tās mērķis ir vairot izpratni par to, kā okupāciju režīmi, gan padomju, gan nacistiskais, ietekmēja Latvijas tautsaimniecību un kādas bija šīs ietekmes sekas. Sarunas dalībnieks – ekonomikas vēsturnieks Dr.hist. GATIS KRŪMIŅŠ.
7. sarunas tēma ir nacionālās pretošanās organizācijas okupētajā Latvijā no 1940. līdz 1950. gadam: kādas tās bija, kas tajās darbojās, par ko tās cīnījās un kādi ir spilgtākie mīti, kas par šo organizāciju darbību joprojām ir dzīvi. Sarunas dalībnieki: vēsturnieki Jānis Viļums un Jānis Goldšmits.
M. Vanagas muzeja virtuālā ekspozīcija "ESI PATS!"
Saistībā ar 1940-to gadu deportāciju tēmu, iesaku M. Vanagas muzeja virtuālo ekspozīciju "ESI PATS!".
Eskpozīcija pieejama šeit: www.esipats.lv
Informācijai:
Elīna Kalniņa
ekspozīcijas "Sirdsapziņas ugunskurs" vadītāja
Tel.: 25445433
Pils iela 12, Cēsis,
Cēsu novads, LV-4101
sirdsapzinasugunskurs.lv
www.facebook.com/sirdsapzinasugunskurs/