Filmā «Mērijas ceļojums» rekonstruē Pēterburgas latviešu bēgļu kora mēģinājumu Jāzepa Vītola vadībā

Kā 1915.gadā izklausījās Jāzepa Vītola diriģētais bēgļu koris Pēterburgā? Un kā tas viss varēja iedvesmot mazo Mēriju Grīnbergu, kura trīsdesmit gadu vēlāk kļuva par nenovērtējamo Latvijas muzeju kolekciju glābēju Otrajā pasaules karā? Latvijas valsts simtgades svinību programmā topošās filmas „Mērijas ceļojums” autori šonedēļ filmē dažas no vērienīgākajām ainām stāstam par Mēriju Grīnbergu – jaunu sievieti, kura kara beigās devās līdzi 700 kastēm ar Rīgas pilsētas muzeju dārgumiem, ko vācu armija atkāpjoties ņēma līdzi. Pateicoties viņai, tos vēlāk izdevās atgūt un šodien Latvijas muzeju zāles nav tukšas.

Vāgnera zāle Rīgā pārtapusi baznīcas telpā. Ir 1915.gada Ziemassvētku laiks Pēterburgā, pie pieticīgi klātiem galdiem vilnas lakatos sasēduši kara bēgļi no Latvijas, arī Mērija Grīnberga ar vecākiem.

Režisores Kristīnes Želves vadībā top aina, kurā mākslinieks Jāzeps Grosvalds zīmē sešus gadus veco māsasmeitu Mēriju Grīnbergu.

„Mēs iztēlojamies, ka varētu būt bijis tā, ka mazā Mērija ir klāt Jāzepa Vītola kora mēģinājumā, kur skan Vītola „Karaļmeita”, un tur viņa pirmo reizi piemēro to Pērkones vainagu, ar kuru viņa vēlāk ir redzama bildēs,” stāsta režisore.

Kora dēļ šī kļuvusi par cilvēku skaita ziņā apjomīgāko filmas ainu, kas Vāgnera zālē filmēšanas laukumā pulcējusi ap simt cilvēku. Korim mobilizēti gan amatieri, gan profesionāļi no Nacionālās operas kora, jo no agrīniem ierakstiem zināms, ka pirms simt gadiem kora skaņai bija daudz lielāks vibrato.

„Pēterburgas latviešu koris ir bijis no šī brīža standartiem ļoti augstas kvalitātes vienība. Jo kora dziedātāji, kurus labu laiku diriģēja Jāzeps Vītols, atceras, ka profesors, iedodot kādu jaunu savu skaņdarbu korim, ir jautājis – vai mēs dziedāsim uzreiz no notīm, vai arī man kaut kas ir jāpiespēlē klāt? Tas tomēr liecina par ļoti pamatīgu kora varēšanu,” stāsta filmas muzikālais konsultants Juris Vaivods, kurš koristiem sagādājis arī tā laika nošu oriģinālu kopijas vecajā drukā.

Jāzepa Vītola lomā iejuties kora „Latvija” dziedātājs un kora „Burtnieks” diriģents Olafs Tomenass, kura ārējā līdzība ar Vītolu, īpaši pēc bārdas un briļļu uzlikšanas, ir pat mulsinoši tuva.

„Uzdevums ir ļoti nopietns, jo Jāzeps Vītols tomēr ir ļoti ievērojama persona mūsu tautai. Šo to palasīju par viņu, paklausījos. Vispār jau manas paaudzes diriģenti, mūziķi ir zināmā mērā viņa mazbērni, jo mēs katrs esam mācījušies pie kāda no viņa skolniekiem,” spriež Tomenass.

Operas kora dziedātāji, kas raduši vairākreiz nedēļā pārtapt dažādos tēlos, par Mērijas Grīnbergas stāstu nebija iepriekš dzirdējuši.

„Cik daudz mēs vispār zinām par Pēterburgu 1914.gadā, ko mūsējie tur darīja, kā viņi tur dzīvoja? Tāpēc ļoti labi, ka tiek filmētas šādas filmas, kas pastāsta tos latviešu stāstus, kuri varbūt ir aizmirsti,” uzskata dziedātāja Guna Lapiņa.

Lai gan simtgades filmu programmā „Mērijas ceļojums” top dokumentālo stāstu kategorijā, tas izaudzis krietni ārpus dokumentālas filmas rāmjiem, secina studijas „Vivat” producente Elvita Ruka:

„Pasaulē tam ir žanra apzīmējums „docudrama”, jo, protams, dokumentalitāte ir tajā, ka viss stāsts ir balstīts patiesos notikumos un galvenais izejmateriāls ir Mērijas Grīnbergas mātes dienasgrāmatas. (..) Tas ir vienkārši neticami, kā cilvēks ir dokumentējis laikmetu. (..) Arī šo epizodi mēs varam uzņemt tikai tāpēc, ka viņa ir rakstījusi dienasgrāmatu.”

Plānots, ka pie skatītājiem filma „Mērijas ceļojums” nonāks 2018.gada 4.maijā.

Avots: Latvijas sabiedriskais medijs