Latvijas valsts simtgades svinību ieskaņā, radīta jauna iespēja vienkopus atrast informāciju par kultūras norisēm bērniem un jauniešiem

Trešdien, 1.jūnijā, ekspertu domapmaiņā prezentēta Kultūras ministrijas (KM) mājas lapas jaunā sadaļa „Kultūras norises bērniem un jauniešiem”, kas veidota kā pamats vienas no lielākās Latvijas valsts simtgades svinību iniciatīvas "Latvijas skolas somas" satura izveidei.  Jaunajā sadaļā vienkopus pieejama informācija, kas dod iespēju izglītības darba vadītājiem, pedagogiem, vecākiem un citiem interesentiem ērtāk plānot skolēnu līdzdalību kultūras pasākumos. Apkopojums noder arī plašākai auditorijai - pašvaldībām, valsts institūcijām, komercorganizācijām, nevalstiskajam sektoram, potenciālajiem skolu atbalstītājiem un sadarbības partneriem,  kā arī plašsaziņas līdzekļiem, kas atspoguļo kultūras un izglītības informāciju.

„Gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, ideja veidot „Latvijas skolas somu” akcentē vienu no būtiskākajām un ilgtspējīgākajām dāvanām, kādu mēs varam sniegt savai jaunajai paaudzei. Tā ir iespēja klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un savstarpējās attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti ikvienam Latvijas bērnam un jaunietim ikvienā Latvijas vietā visā mācību un mācīšanās, personības un pilsoņa veidošanās procesā,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā atzīmē KM Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna: „Viens no pirmajiem projekta koncepcijas izstrādes darba grupas uzdevumiem bija apkopot un izanalizēt jau esošo kultūras norišu piedāvājumu, lai saprastu, vai tas sabalansēti aptver visas vecumgrupas, saistās ar mācību saturu un sekmē izglītības mērķu sasniegšanu. Vienlaikus tā bija arī iespēja vērot, kā notiek komunikācija starp kultūras un izglītības iestādēm, cik elastīgs ir piedāvājums, cik pārskatāms un lietotājam draudzīgs tā līdzšinējais izklāsts. ”

Rezultātā, pateicoties kultūras iestāžu atsaucībai un izmantojot Latvijas digitālās kultūras kartes (www.kulturaskarte.lv) tehnoloģiskās iespējas, ir apkopota informācija par teātru, mūzikas, koncertu, dejas, arhitektūras, dizaina, bibliotēku, muzeju un arhīvu institūciju un organizāciju piedāvājumu. Pašlaik apkopojums iekļauj 2016. gada norises, tāpēc iniciatīvas darba grupa aicina skolu pedagogus jau šovasar izmantot izveidoto materiālu, plānojot mācību un audzināšanas darbu nākamajam mācību gadam, un rosinot skolēnus apgūt Latvijas kultūras vērtības. Nākošajos gados informāciju plānots papildināt.

„Jau šobrīd skolas mācību saturā iekļauj dažādus kultūrizglītojošus pasākumus, taču pagaidām tā ir katras skolas un atsevišķu skolotāju iniciatīva, bet ne noteikta sistēma valstī. Lai sekmīgi uzsāktu īstenot "Latvijas skolas somas" ideju, manuprāt, ir ļoti svarīgi apzināt, kāds valstī ir kultūrizglītojošo pasākumu piedāvājums skolām, saprast, cik būtiska ir šo pasākumu vieta mācību saturā konkrētās klasēs, un tad veidot  noteiktu sistēmu. Izveidotais apkopojums ir labs pirmais solis, un tālāk aktīvi jāiesaistās mums, pedagogiem un skolu vadītājiem,” uzskata Juglas vidusskolas direktore un Latvijas izglītības iestāžu asociācijas (LIVA) valdes locekle Aija Melle.

Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks, savukārt, uzsver: „Apkopotā informācija palīdzēs VISC, strādājot pie jaunā mācību satura izstrādes vispārējā izglītībā. Tas būs balstīts kompetenču pieejā, un viena no pamatkompetencēm būs kultūras un radošuma kompetence, akcentējot, ka skolēniem vienlaikus ar kultūras un mākslas pieredzes iegūšanu ir jāattīsta radošā domāšana un jāveido paša radošās darbības pieredze.”  

Eksperti piekrita, ka izveidotajam materiālam piemīt arī plašāks potenciāls, jo, kā atzina biedrības „Ascendum” valdes locekle Zaiga Pūce, tas „parāda bērnu auditorijai pieejamo pasākumu daudzumu, kvalitāti, pieejamību un daudzveidību un palīdz kultūras iestādēm informēt kultūras patērētājus par izvēles iespējām. Biedrība "Ascendum" jau trīs gadus veido bērnu kultūras kalendāru www.garapupa.lv, tāpēc labi zinu, ka, jo vairāk bērnu vecāki un pedagogi ir informēti par kultūras pasākumu daudzveidību, jo lielāks ir pieprasījums pēc tiem, un – jo lielāks pieprasījums, jo labāks piedāvājums. Daudzpusīga informācija par kultūras piedāvājumu ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem kultūras un sabiedrības attīstībā.”

Kopumā ziņas sniedza 671 valsts, pašvaldību un nevalstiskās kultūras organizācijas - 537 bibliotēkas, 93 muzeji, 12 arhīvi, 23 teātri un koncertorganizācijas, tostarp 8 NVO, kā arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Nacionālais Kino centrs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Latvijas Arhitektu savienība u.c. Iekļautie pasākumi aptver vizuālās mākslas, literatūras, mūzikas, kino, teātra, dejas, kultūras mantojuma, arhitektūras, dizaina un novadpētniecības jomas.

Apkopota informācija par 3325 dažādām kultūras norisēm, tai skaitā ir 605 norises muzejos (muzejpedagoģiskās programmas, ekskursijas, spēles u.c.), 125 bērniem un jauniešiem veidotas izrādes un koncerti, kā arī vairākas citu organizāciju aktivitātes, piemēram, izglītības projekts arhitektūrā „Skolnieks, pētnieks, pilsētnieks”, Nacionālā kino centra kino darbnīcas skolēniem u.c.

Informācija nav veidota, kā norišu kalendārs, bet gan kā apkopojums, kuru lietotājs var sašķirot pa klašu/vecuma grupām, nozarēm, kā arī citiem kritērijiem, izvēloties papildus atlases iespējas.

Informāciju sagatavoja:

Dace Vizule

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

67330306, 29192298

Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!

Papildu informācija:

Aija Tūna

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas

Latvijas valsts simtgades Izglītības un jauniešu projektu vadītāja

67330219, Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!