Inese Baranovska: Latvijas dizains ver durvis panākumiem

Šajā septembrī Latvijas dizaina vēsturē ierakstīta jauna lappuse – Latvijas ekspozīcija ar instalāciju ''Matter to Matter'', ko veidojis mākslinieks Artūrs Analts un starpdisciplinārais dizaina uzņēmums ''Variant Studio'', saņēma Zelta medaļu par labāko ekspozīcijas dizainu Otrajā Londonas dizaina biennālē. Mēs bieži runājam par to, ko varam mācīties no citu valstu pieredzes, savukārt šis ir izcils piemērs, ka mums ir, ko piedāvāt starptautiskajai sabiedrībai. Taču, lai mēs varētu dalīties ar pārējo pasauli, ir nepieciešama iespēja iziet lielajā starptautiskajā arēnā.

Artūram Analtam un Latvijai šādu iespēju nodrošināja Latvijas valsts simtgades starptautiskā programma. Gan mums, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam kā institūcijai, gan citiem profesionāļiem iespēja piedalīties tāda mēroga notikumos dod kvalitatīvu atspērienu, palīdz veidot perspektīvu sadarbību ar ārzemju partneriem un līdz ar to sniedz būtiskus ieguvumus visai Latvijas sabiedrībai.

Instalācija "Matter to Matter". Foto: Ed Reeve

Foto: Artūrs Analts

Kultūru nav iespējams nodalīt no tautsaimniecības, starptautiskajām attiecībām, biznesa vai diplomātijas. Diemžēl izpratne par to, ka māksla un kultūra ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, mūsu sabiedrībā veidojas ļoti lēnām. Kultūra ir viena no mūsu galvenajām eksporta vērtībām, un par to būtu jādomā gan kā par produktu, gan ideju valsts kultūrpolitikas līmenī. Protams, ir vajadzīgi arī visi daudzie notikumi, kas starptautisku rezonansi negūst, jo, lai sasniegtu virsotnes, ir vajadzīga bāze un izaugsmes iespējas tepat, Latvijā. Taču bez iespējas savus izcilākos sasniegumus parādīt starptautiski, apsīks arī vietējie procesi.

Dizains nepārtraukti mainās un attīstās. Tas jau sen vairs nav tikai produkts. Dizaina uzdevums ir harmonizēt cilvēka esību un labbūtību šajā ļoti straujajā tehnoloģiju attīstības laikmetā. Dizains ir attiecināms uz jebkuru nozari, tā ir ne tikai estētiska, bet arī ļoti praktiska kategorija, ar kuru sastopamies no rīta pie brokastu galda, paņemot rokā iemīļoto kafijas tasīti, vai birojā, atverot iecienīto interneta pārlūku. Faktiski viss, ko mūsdienās pērkam vai pārdodam, ir saistīts ar dizainu, un spēcīgs dizains nereti ir panākumu atslēga. Tāpēc ir jāmeklē jauni ceļi, jāiet līdzi laikam un jārod jauni impulsi.

Artūrs Analts. Instalācijas "Matter to Matter" tapšana. Foto: Emīls Desjatnikovs

Otrā Londonas dizaina biennāle bija ļoti perspektīvs notikums ar milzīgu skatītāju un mediju atsaucību. Artūrs Analts ir jauns, ārkārtīgi talantīgs dizainers, es viņam paredzu lielu nākotni un lepojos, ka esam ar viņu strādājuši kopā šajā svarīgajā notikumā. Bet viņš ir arī ļoti mērķtiecīgs jauns cilvēks. Viņā apvienojas mākslinieciskā, radošā domāšana un praktiskā sapratne, spēja tehnoloģiski īstenot savas idejas. Ja atskatāmies vēsturē, 18. un 19. gadsimtā zinātne, pētniecība, māksla un literatūra nebija tik ļoti nodalītas, kā tas bijis 20. gadsimtā. Mūsdienās, atkal notiekot nozaru saplūsmei, ir svarīgi būt daudzpusīgam, redzēt pāri robežām, zināt, kā un ko savienot.

Artūra Analta darbs ir vispārināts stāsts par Latviju, tā universālais lakoniskais vēstījums spēj emocionāli uzrunāt visas paaudzes, ar to mēs arī izcēlāmies starp citām valstīm. Latvijas stendā Londonas dizaina biennālē visu laiku apgrozījās cilvēki, brīvdienās to bija tik daudz, ka ne ābolam nokrist, labā slava izplatās ātri.

Kā mākslā, tā dizainā ir savas tendences, ''meinstrīmi'' un dumpinieki. Latvija uz pārējo fona izceļas ar estētismu. Mums ir dabiska tieksme pēc daiļuma un harmonijas. Tas ir redzams Latvijas dabā un etnogrāfiskajā mantojumā.

Mūsu dizaineri vienmēr ir pratuši uztaustīt laika garu, tāpēc dizains ir spējis būt progresa avangardā – ''Minox'', Ansis Cīrulis, "Baltars" porcelāns, Valdis Celms un daudzi citi. Mēs esam centušies aizmirst padomju laikus, bet no šī perioda dizainā nevajag baidīties, 60., 70., 80. gados ir radītas īstas dizaina pērles. Latvija var lepoties ar labu izstāžu iekārtojumu un muzeju ekspozīciju dizainu. Eiropas muzeju balvas 2018 finālistu sarakstā bija trīs – trīs (!) – Latvijas muzeji, pārspējot daudzas lielvalstis. Latvijas valsts simtgade ir īstais brīdis, kad atgādināt par mūsu kultūras bagātībām pasaulei.

Inese Baranovska

Nesen viesojāmies Viļņā, lai gatavotos simtgades izstādei "Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju". Kā lietuviešu kuratori lepojas ar savu dizaina mantojumu! Protams, viņiem ir ļoti interesanti veikumi visās desmitgadēs, bet mums tie nereti ir pat daudz spēcīgāki, taču mēs aizmirstam lepoties.

Arī Somija 2017. gadā svinēja valstiskuma simtgadi. Par spīti kariem, depresijai un ekonomiskām problēmām somi 1960. gados atrada iespēju vērienīgi parādīt savu mākslu lielajās starptautiskajās ''Expo'' izstādēs. Šodien uz Somiju kā svētceļojumā brauc jaunie dizaineri un arhitekti no visas pasaules, īpaši Āzijas – Japānas un Ķīnas.

Sagaidot mūsu valsts simtgadi, arī mēs atskatāmies uz paveikto un lepojamies ar sasniegumiem, taču šim lepnumam būtu jākļūst pašsaprotamam ikdienā.

Simtgades programmas iniciatīva "Latvijas skolas soma", cerams, šo procesu veicinās, veidojot jaunās paaudzes izpratni un padarot kultūru pieejamāku nākotnes Latvijas veidotājiem. Jo, tikai kaut ko ieguldot, ir sagaidāma atdeve.

Kas mūs sagaida nākamgad, pēc desmit gadiem, nākamajā simtgadē? Cilvēkiem kultūrā ieguldītie skaitļi var šķist lieli, rezultātu gribas redzēt uzreiz, taču atdeve no ieguldījuma kultūrā un mākslā nāk ilgtermiņā. Tā nekur nepazūd un nesadeg – tas nav salūts. Viena indivīda panākumi atver durvis nākamajiem, jo pat vienam cilvēkam ar izcilu darbu ir pa spēkam radīt uzticēšanos valstij kopumā. Tas ir sniega bumbas efekts, kur šodienas veikums rada rītdienas ieguvumus, ja tos protam izmantot, ja mums ir gudra stratēģija, mērķtiecīgi cilvēki un spēcīgi vizionāri.

Inese Baranovska
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja