Latvijas pagastu ozolu birzs Madlienā pārtaps par dabas parku

Iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pirms 13 gadiem Latvijas pagastu apvienība iemūžināja, Latvijas ģeogrāfiskajā centrā – Ogres novada Madlienā – iestādot pagastu ozolu birzi. Gaidot Latvijas simtgadi, trīs hektārus lielais parks tiek papildināts ar vides objektiem un veidots par dabas un izziņas parku tūristiem un skolēniem.

Madlienas skolas vecajā parkā augošie ozoli jau var lepoties ar krietnu gadu skaitu, bet turpat līdzās koki, kurus dienu pirms Latvijas iestāšanās ES stādījuši toreizējo pagastu pārstāvji. Ideja ar divu veidu ozoliem, simboliski pāršķirot lappusi Latvijas jaunāko laiku vēsturē, radusies toreizējai pagastu apvienībai, bet stādus dāvājusi valsts AS "Latvijas Valsts meži". 

"Tā doma ir tāda, ka austrumu pusē ir sarkanīgie ozoli, bet rietumu pusē ir nacionālie, mums pazīstamie ozoli. Un arī tā mūsu virzība ir no sarkanām idejām uz nacionālajām," skaidroja Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Atslēdziņš.

No 453 iestādītajiem ozoliem, kas simbolizēja pagastus, gan palikuši vien 217, tā simboliski iezīmējot arī teritoriālo reformu. Sagaidot Latvijas simtgadi, pagastu ozolu birzs tiek pārveidota par dabas izziņu parku. 

"Šī vieta varētu kļūt ne tikai simboliska Latvijas laukiem, bet arī nest labumu jaunajai paaudzei," piebilda Atslēdziņš.

Projekta pirmajā kārtā jau izveidots īpašs bruģa un grants seguma celiņu tīkls, kas simboliski atgādina ozola sakņu sistēmu, bet par mūsu tautas saknēm stāstīs vides objekti celiņu galos. Sakņu taka beidzas ozola stumbrā ar septiņiem ozolzīļu formas laukumiem, kuros ar vides objektu palīdzību tiks atainots kāds posms cilvēka dzīvē. Jaunais parks varētu kļūt arī par mācību vietu skolēniem.

"Īstenībā vidē apgūt gan bioloģiju, gan ķīmiju, gan fiziku, gan citreiz varbūt arī matemātiku ir daudz simpātiskāk un pieņemamāk, nekā vienmēr sēdēt klašu telpās. Un es domāju, ka arī turpmāk skolotāji un skolēni aizvien biežāk uzturēsies pie dabas," sprieda Madlienas vidusskolas direktors Edgars Viņķis.

Projekta pirmā kārta izmaksājusi nedaudz vairāk kā 20 000 eiro, un īstenota ar ES fonda lauku attīstībai atbalstu, bet visas ieceres plānots īstenot līdz 2020. gadam.

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji