Liepājā notiks Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas atklāšanas pasākums

7. janvārī Liepājā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēs Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienai veltīto atklāšanas pasākumu Liepājā uz Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku kuģa A – 53 “Virsaitis”.

No plkst. 11.00 līdz 16.00  Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina ikvienu Liepājas iedzīvotāju un viesi Promenādes ostas piestātnē apmeklēt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi.

Apskatei būs pieejams arī Latvijas Jūras spēku štāba un apgādes kuģis A – 53 “Virsaitis”, mīnu kuģis M-08 “Rūsiņš” un patruļkuģis P – 05 “Skrunda”.

“Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadiena ir svētki visiem Latvijas karavīriem un visiem Latvijas iedzīvotājiem, godinot karavīru un brīvprātīgo iedzīvotāju cīņas sparu un neatlaidību, kas mūsdienās pielīdzināma karavīru, zemessargu un ikviena Latvijas iedzīvotāja gatavībai aizsargāt mūsu valsti. Mēs varējām, varam un varēsim aizsargāt Latviju!” uzsver aizsardzības ministrs R. Bergmanis.

“Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas veltītajam atklāšanas pasākumam Liepājā ir vēsturiski simboliska nozīme, jo tieši pirms 100 gadiem – 7. janvārī - Latvijas Pagaidu valdība Liepājā atradās uz tvaikoņa “Saratov”, pieņemot mūsu valsts pastāvēšanai nozīmīgu un vēsturisku lēmumu – “aizstāvēt savu zemi līdz pēdējai iespējai”. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju kopā ar mums – karavīriem – svinēt Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas simtgadi. Spēcīgi bruņotie spēki. Droša un aizsargāta Latvija,” ar gandarījumu norāda ģenerālleitnants L.Kalniņš.  

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir izstrādājuši Latvijas armijas un Neatkarības kara 100. gadadienas centrālo svinību plānu, kas norisināsies ne tikai šogad, bet iekļaus arī 2020. gadu, kad 1919. gada 11. augustā tika parakstīts Miera līgums. Šajā pusotrā gadā tiks organizēti pasākumi hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas. Tāpat šajā laika periodā Latvijas pašvaldības ir aktīvi iesaistījušas dažādu vēsturisko pasākumu rīkošanā, uzsverot izšķirošo cīņu nozīmi  to teritorijās.

2018. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10.jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņoja par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Latvijas armijas simtgades logotips ir apļa formā izteikts oficiālais svinību simbols, kas lietojams visos ar Latvijas armijas svinībām saistītajos pasākumos 2019. gadā un 2020. gadā.

Logotipa arējā mala veidota valsts karoga krasās, tā simbolizējot Latvijas karavīru nesaraujamo saikni ar Latvijas valsti. Logotipa augšējā daļā puslokā ierakstīts svinību nosaukums “Latvijas armijai 100”, bet apakšējā daļā gada skaitļi.

Logotipa centrālais elements ir cilnis “Cīņa pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta”, kas ietverts vienā no mūsu valsts neatkarības simboliem – Brīvības piemineklī. Cilnis godina Neatkarības kara laikā dzimušās Latvijas armijas karavīru varonību un viņu gatavību ziedot savu dzīvību, lai visiem kopā izdotos aizstāvēt un nosargāt Latvijas valsts neatkarību.

Stilizētais skaitlis logotipa labajā malā “11” valsts karoga krasās līdzinās starptautiski atzītajam victory jeb uzvaras simbolam, kas norada uz Latvijas armijas spožākajām uzvarām, atbrīvojot mūsu Tēvzemi no iebrucējiem. Tas atgādina, ka izšķirīgā uzvara Latvijas Neatkarības karā izcīnīta tieši šajā datumā – 1919. gada 11. novembrī, kad Latvijas armija atbrīvoja Rīgu no bermontiešiem.

Trīs zvaigznes, kas attēlotas logotipa labajā malā, simbolizē mūsu valsts vēsturiskos novadus – Vidzemi, Kurzemi un Latgali – kas uzsver svinību nozīmīgu un norisi visos Latvijas reģionos.

Informāciju sagatavoja:
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
Majore Sandra Brāle
Tālrunis: 67335135, 29295730
E-pasts: Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!