LLMC atklās zinātniskajai fantastikai veltītu izstādi "Nenorunātās tikšanās" izstāžu zālē "Arsenāls"

No 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde "Nenorunātās tikšanās". Izstādes projekts Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan tēmas aktualitāti mūsdienu mākslinieku darbos.

Nash Glynn. “Love Earth (YOU USED ME)” (2018). Video performance. Mākslinieka īpašums

"Nenorunātās tikšanās" pievērsīsies zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī aptvers mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Projekta nosaukums "Nenorunātās tikšanās" aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.

Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Intriģējošs piemērs, ko atsegs izstāde, ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā Zinību namā sarīkotās četras grafikas izstādes ar nosaukumu "Zinātne un zinātniskā fantastika", kurās piedalījās tādi mākslinieki kā Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Māris Ārgalis, Malda Muižniece, Māra Rikmane, Dzidra Ezergaile, Juris Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Inārs Helmūts, Arturs Ņikitins, Genādijs Suhanovs un citi, savos darbos piedāvājot gan kosmosa apgūšanas, zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.

Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma virzienā. Tāpat kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atspoguļoti arī tādi jautājumi kā koloniālisms, klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība vai draudošās ekoloģiskās katastrofas.

Zenta Logina. “Baltais NLO” (1970). Fonda “Zentas Loginas muzejs” kolekcija

Izstādē piedalīsies Ieva Balode, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Kristaps Epners, Zenta Logina, Viktors Timofejevs, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Artūrs Virtmanis, Pakui Hardware, Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Sīfa Vesterberga (Sif Westerborg), Vladislavs Šapovalovs (Vladislav Shapovalov), Neša Glinna (Nash Glynn), Driants Zeneji (Driant Zeneli), Artūrs Riņķis, Auseklis Baušķenieks, Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh) u.c.

Projekta "Nenorunātās tikšanās" pirmā izstāde "Kosmiskā eksistence" tika atklāta 13. septembrī Kopenhāgenā sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru Den Frie. Izstāde Dānijā ir skatāma līdz 28. oktobrim.

Projekta "Nenorunātās tikšanās" atbalstītāji: Kultūras ministrija, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Kanādas vēstniecība Latvijā, Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, Copy Pro. "Nenorunātās tikšanās" ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem. Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot to, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

Papildu informācija:
Laura Brokāne
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra saziņas vadītāja
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
27491279