Malēniešu valodas nometne pulcē zinātkārus dalībniekus

Ar malēniešu izloksnes mācīšanos, dziesmām un rotaļām, pārgājienu uz Dēliņkalnu un dažādām radošām aktivitātēm Latvijas valsts simtgades svētku ietvaros aizvadīta pirmā malēniešu valodas nometne, kas šovasar augusta vidū ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Māriņkalna tautas nama atbalstu norisinājās Ziemera pagasta Māriņkalnā.

Nometne pulcēja dalībniekus ne tikai no Alūksnes pilsētas un novada, bet arī no Rīgas, Cēsīm un citām Latvijas vietām.

„Prieks, ka nometnē piedalījās ne tikai vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, bet arī bērni un jaunieši. Manuprāt, pirmā malēniešu valodas nometne kopumā izdevās ļoti labi – dalībnieki bija zinātkāri, enerģiski un pozitīvi noskaņoti. Visi ieguvām jaunas zināšanas par malēniešu izloksnēm un tradīcijām un arī paši runājām malēniski, gan prezentējot radošo darbnīcu rezultātus, gan sarunājoties savā starpā un jokojot. Mums bija ļoti svarīgi dokumentēt malēniešu izloksnes lietojumu, un tas arī veiksmīgi izdevās. Esam izveidojuši divus video materiālus, kā arī ierakstījuši Waze navigācijas balsi malēniski, kas ir pieejama ikvienam iedzīvotājam,” stāsta viena no nometnes iniciatorēm un biedrības „Radošie malēnieši” dibinātājām Santa Usāne.

Malēniešu izloksni nometnes dalībnieki mācījās nodarbībās pie šīs izloksnes pētnieces Daces Markus, kura kopā ar Jēkabu Raipuli arī uzrakstījusi grāmatu „Radošie malēnieši un viņu valoda”. D. Markus ir gandarīta par nometnes dalībnieku ieinteresētību un vēlmi apgūt malēniešu izloksni.

„Malēniešu valodas nometne, manuprāt, ir ļoti izdevies projekts. Ziemera pusē šo izloksni jau vairāk nekā 50 gadus dzīvu uztur Ziemeru folkloras kopa, kas savas programmas vienmēr veidojusi malēniešu valodā – ar šīs puses dziesmām un rotaļām, rīkojusi valodas un folkloras svētkus, tajos arī stāstot stāstus par radošajiem malēniešiem. Bija patīkams pārsteigums, ka ir tik daudz gribētāju, kuri vēlas piedalīties malēniešu valodas nometnē. Īpašs prieks, ka nometnē piedalījās cilvēki, kuru senči dzīvojuši šajā pusē un runājuši malēniski. Viņiem tā ir atgriešanās pie savām saknēm. Nodarbībās bija jūtams, ka nometnes dalībniekiem ir dziļāka interese par malēniešu izloksni. Lai to apgūtu, ir jāsaprot, kas valodā notiek, un to mēs arī mācījāmies,” saka D. Markus.

Nometnē piedalījās un Jēkaba Raipuļa rosināti, savos dzīvesstāstos dalījās cilvēki, kuri joprojām runā malēniski – Vizma Supe, Māra Grigule, Pēteris Zālītis, Laima Repule, Dainis Raipalis, Daina Višņevska, Jānis Udrass, Rita Baltkāja, Silvija Graudiņa un Ilze Kaktiņa. Savukārt Valda Cekula, gatavojoties nometnei, bija sacerējusi dzejoli malēniski, kuru  nolasīja dalībniekiem.  Laima Repule, kura redzama arī Latvijas Televīzijas raidījumā „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, atzīst, ka lielākais prieks viņai bijis tikties ar citiem malēniešu izloksnes pratējiem un klausīties viņu valodā. Ar lielu interesi viņa sekojusi, kā ar malēniešu izloksnes apguvi veicies citiem nometnes dalībniekiem, jo tās otrajā dienā viņi kopā ar Ziemeru folkloras kopas vadītāju un nometnes radoši direktori Ilzi Briediņu mācījās malēniešu dziesmas un deju, bet Māriņkalna tautas nama vadītājas Intas Tolstihas un Ziemeru pamatskolas skolotājas Ināras Lazdiņas vadībā veidoja teatralizētu uzvedumu malēniešu mēlē. Nometnē pirmo reizi tika atskaņota I.Briediņas (ar. Ojāra Vācieša vārdiem) sacerētā biedrības himna “Ja es nebūtu no tās puses”, kas var kalpot arī par visu malēniešu himnu.

Viena no nometnes dalībniecēm bija Rīgas transporta un sakaru institūta Transporta un loģistikas fakultātes dekāna v. i. Inete Ielīte. Par Malēniešu valodas nometni viņa uzzinājusi sociālajā tīklā Facebook un, ne mirkli nešauboties, nolēmusi tai pieteikties, jo arī viņas dzimtas saknes no mātes puses meklējamas šajā pusē. Emocionāli visspēcīgāk Ineti uzrunājis Ziemeru folkloras kopas dziedājums, stāja un attieksme un pieredzes bagāto malēniešu dzīvesstāsti – gan ar humoru, gan dziļāku sāpi, kļūstot par iedvesmas avotu.

„Šie dzīvesstāsti ir jādokumentē. Tie varētu kļūt par pētījumu avotu studentiem vai par pamatu kādai grāmatai. Tas ir jāredz un jādzird ne tikai tiem cilvēkiem, kuri dzīvo šajā pusē, bet arī visā Latvijā,” uzskata I. Ielīte, piebilstot, ka nometne viņai paliks atmiņā ar vietējo iedzīvotāju un nometnes rīkotāju viemīlību, sirds siltumu un īpašo ģimenisko un labvēlības pilno atmosfēru. „Ceru, ka  šai nometnei būs turpinājums,” saka I. Ielīte un ierosina kā vienu no tēmām tajā iekļaut malēniešu kulināro mantojumu.

Savukārt biedrības „Radošie malēnieši” pārstāve Santa Usāne pateicas visiem, kas piedalījušies nometnes organizēšanā un daloties nākotnes iecerēs, teic, ka varbūt ne nākamgad, bet pēc pāris gadiem ir plāni organizēt arī otro malēniešu valodas nometni.

Informācjiu sagatavoja Dace Plaude