Simtgades filmu maratons kā starpfinišs

Nacionālā Kino centra rīkotais Simtgades filmu maratons pulcināja vairāk nekā 3500 skatītāju visas dienas garumā un kļuva par simbolisku pateicības žestu filmu autoriem un skatītājiem – vakara īpašajā seansā klātesošie tika iemūžināti kopīgā fotogrāfijā kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē. Un tas nav punkts programmai – Simtgades filmu izrādīšana turpinās visur Latvijā dažādās kinodemonstrēšanas platformās.

Simtgades filmu maratonu ar devīzi “Paldies par redzēšanos!” rīkoja Nacionālais Kino centrs – kā iespēju svētku gaisotnē pateikties filmu autoriem un skatītājiem, kuri ieinteresētā sadarbībā izveidojuši un joprojām veido programmu Latvijas filmas Latvijas simtgadei par ilgtermiņā nozīmīgu dāvanu Latvijai.

Latvijas Simtgades filmu svētkos viesojās arī kolēģi no kaimiņvalstu kinoinstitūcijām – īpašajā seansā klātesošos sveica Lietuvas Kino centra vadītājs Rolandas Kvietkauskas un Igaunijas Filmu institūta pārstāve Eda Koppel.

Simtgades filmas joprojām ir ļoti pieprasītas auditorijā – ne velti brīvbiļetes uz maratona seansiem dažu stundu laikā tika izņemtas gandrīz pilnībā un, kā jau minēts, 14 filmas, kuras līdz šim pirmizrādītas programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, kopā noskatījušies jau vairāk nekā 300 000 kinoskatītāju vairāk nekā 200 vietās Latvijā. Turklāt jāpiebilst, ka Simtgades filmu programma lieliski atbilst Latvijas jubilejas svinību vadlīnijām par maksimālu sabiedrības līdzdalības veicināšanu – Latvijas sabiedrība ir šo filmu procesos aktīvi iesaistījusies arī uzņemšanas periodā, nodrošinot daudzskaitlīgus masu skatus dažādu laikmetu ainās un cita veida palīdzību Simtgades filmu tapšanā, tāpēc daudzi aktīvi līdzjutēji varēs turpmāk vienmēr savu vārdu atrast Simtgades filmu titros.

Līdzdalības un kopīgu svētku sajūtu gan filmu autoriem, gan skatītājiem rosina arī kopīgā fotogrāfija, kuru fotogrāfs Gatis Rozenfelds uzņēma kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē Simtgades maratona īpašajā seansā; tagad šo fotogrāfiju var lejuplādēt ikviens, kurš jūtas iesaistīts Latvijas Simtgades filmu procesos – ŠEIT.

Foto: Gatis Rozenfelds*

Tomēr Simtgades filmu maratons nav nekāds noslēgums ne NKC programmai, ne šo filmu ekrāna dzīvei un iespaidam uz Latvijas filmu nozares tagadni un nākotni.

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma rezumē: “Noslēdzot šo Latvijas filmu nozarei tik veiksmīgo un rekordu piepildīto gadu, ko palīdzēja nodrošināt programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei, ir jāapzinās, ka Latvijas kino nav sācies ar Simtgades filmu programmu un arī nebeigsies ar to. Tomēr tieši šī filmu programma, kuras ietvaros tapušas 16 filmas, ir ļāvusi LV kino nozarei gan sasniegt rekordlielu auditoriju, gan pierādīt nozares profesionālo varēšanu, piedāvājot žanriski un tematiski dažādas filmas.

Latvijas kino ir atgriezies gan kinoteātros un citās kino izrādīšanas vietās, gan daudzveidīgos izplatīšanas kanālos, gan, pats svarīgākais, publisko diskusiju telpā. Par to runā, analizē, strīdas. Katra no šīm filmām ir spējusi atklāt kaut ko īpašu gan par sociālajiem, gan vēsturiskajiem procesiem Latvijā, turklāt atšķirīgā stilistiskajā un žanriskajā griezumā. Nākamais solis nozares attīstībā – spēt nodrošināt žanrisko un tematisko daudzveidību arī turpmāk, lai uzturētu saikni ar Latvijas skatītājiem.”

Nacionālais Kino centrs atgādina, ka vairums Simtgades maratona filmu joprojām ir atrodamas arī aktuālajā repertuārā un citās kinodemonstrēšanas platformās. Piemēram, kinoteātrī Forum Cinemas aktuālā repertuāra seansos var noskatīties Simtgades filmas Tēvs Nakts, Homo novus un Saule brauca debesīs, kinoteātris Splendid Palace repertuārā piedāvā arī dokumentālo filmu Lustrum; vairākas Simtgades filmas ir jau piedzīvojušas televīzijas pirmizrādi un / vai atrodamas interneta televīziju piedāvājumā. Turklāt ar visām Simtgades filmām joprojām Latvijas novados strādā apvienība Kinopunkts, kas piedāvā sarīkot atsevišķus seansus novadu kultūras namos, skolās un citās kinodemonstrēšanai piemērotās vietās.

Jāpiebilst, ka šāda Latvijas filmu koncentrācija kinoteātru aktuālajā repertuārā ir 2018. gadam nu jau parasta parādība, taču apsveicama revolūcija neatkarīgās Latvijas vēstures kontekstā – pateicoties filmu programmai Latvijas filmas Latvijas simtgadei, pirmoreiz apmēram 25 gadu laikā Latvijas filmu izrādīšana ir tik intensīva. Turklāt divas Simtgades filmas pirmizrādi piedzīvos vēl 2019. gadā – režisora Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (februārī) un režisora Gata Šmita spēlfilma 1906 (martā).

* Simtgades maratona kopbildē (foto: Gatis Rozenfelds) piedalās:

priekšplānā (no kreisās):
filmas Saule brauca debesīs režisore Roze Stiebra, filmas Bille režisore Ināra Kolmane, filmas Ievainotais jātnieks režisore Ilona Brūvere, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, LR kultūras ministre Dace Melbārde, filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru režisors Varis Brasla, filmas Turpinājums režisors Ivars Seleckis, filmas 1906 režisors Gatis Šmits, filmas Kurts Fridrihsons režisore Dzintra Geka.

otrajā rindā no kreisās:
filmas Tēvs Nakts operators Andrejs Rudzāts, filmas Homo novus producents Ivo Ceplevičs, filmas Baltu ciltis režisori Raitis Ābele un Lauris Ābele, filmas Paradīze ’89 režisore Madara Dišlere, filmas Astoņas zvaigznes producents Bruno Aščuks, filmas Mērijas ceļojums režisore Kristīne Želve, filmas Laika tilti režisore Kristīne Briede, filmas Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi māksliniece Elīna Brasliņa, filmas Lustrum režisors Gints Grūbe.

Vairāk informācijas:
Zane Peneze,
NKC programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei kuratore
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
67358867, 22022387