Simtgades karoga ceļš turpinās Eiropā

Akcijas “Latvijas karoga ceļš” īpaši austais Latvijas karogs no 18. februāra līdz 14. aprīlim apciemoja tautiešus Kanādā, pēc kuras uzsāka savu pirmo ceļojumu uz un pa Eiropu. Karogs viesojās Reģionālajos Kultūras svētkos Eiropā Latvijas simtgadei Britu salās, Dublinā no 28. aprīļa līdz 1. maijam, pēc tam devās uz vairākiem notikumiem Lielbritānijā, pēc kuras piedzīvoja arī pirmos Dziesmu svētkus, kas norisinājās no 15. līdz 18. jūnijam Eslingenā, Vācijā. Tagad karogs atrodas jau otrajos Dziesmu svētkos – Baltimorā, Amerikas Savienotajās valstīs.

Kultūras svētkus Britu salās atklāja ar “Karoga ceļa” godināšanu, uzsākot tā gaitas Eiropā, ko prezentēja Īrijā dzīvojošie latviešu jaunieši Zane Laizāne un  Mārtiņš Puncuļis. Svētku uzrunas teica XXII Dziesmu un XI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča un Latviešu Biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja, Eiropas Latviešu Apvienības prezidija locekle un kultūras referente Inguna Grietiņa, ko turpinājumā papildināja lielisks viesu māksliniecisko kolektīvu koncerts. Pēc ļoti sirsnīgā koncerta notika saviesīgā daļa -  Latviešu karaokes vakars, kuru vadīja Kaspars Ābrams.

Svētku kulminācija 30. aprīlī iesākās ar svētku gājienu Dublinas vecpilsētā. Svētku dalībnieki un viesi no Īrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Somijas, Beļģijas un Latvijas cauri vecpilsētai devās uz koncerta vietām  Meeting House square un Essex street. Zane Kažotniece prezentēja izveidoto Īrijas latviešu stāstu segu, kura pēc tam dosies uz Latviju. Tika godināts akcijas “Latvijas karoga ceļš” laiks Eiropā. Pasākuma ietvaros apmeklētāji baudīja amatnieku tirdziņu un latviešu virtuves plašo klāstu, svētku lielkoncertu četru stundu garumā uz vairākām skatuvēm, kurā piedalījās vairāk kā seši simti dalībnieku daudzu tūkstošu skatītāju atbalstīti.

Kultūras svētku pēdējajā noslēguma dienā 1. maijā notika Svētku dievkalpojums St.Finians Church Dublinā. Šis dievkalpojums Kristus Apvienotajā latviešu draudzē Īrijā bija īpašs, jo Karoga ceļš turpina savas gaitas Eiropā. Dievkalpojuma laikā LBĪ valdes priekšsēdētāja Inguna Grietiņa nodeva Latvijas karogu Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdētājai Lilijai Zobens ar kungu. 

Anglijā simtgades karogs pirmo reizi viesojās Baltā galdauta svētkos 4. maijā Londonas Daugavas Vanagu nama zālē. Skaistā, svinīgā un sirsnīgā sarīkojumā piedalījās Londonas latviešu koris, tautas deju kopas “Salinieki” un “Jautrais pāris”, Londonas latviešu skolas bērni un četri deklamētaji. Sestdien, 6. maijā karogs devās uz Pīterboro, (Peterborough) uz latviešu skoliņas Pūcītes Akadēmijas Baltā galdauta svētku sarīkojumu. Tas iesākās ar referātu par latviešu trimdu, ko bija sagatavojusi un nolasīja Inese Auziņa-Smita. Vietējie latvieši bija konstatējuši, ka tie nezināja nekā par latviešu bēgļiem pēc Otrā Pasaules kara, un īpaši lūdza Inesei pastāstīt par šo mūsu vēstures daļu. Simtgades karogs tika godināts arī Bradfordas Baltā galdauta svētkos, Bradfordas Daugavas Vanagu namā. Pēc īsa svētbrīža mācītājas Dairas Vāveres vadībā karogu godināja ar Latvijas himnu un īpaši skaistu un sirsnīgu programmu, kurā piedalījās ne tikai latviešu skolas „Saulespuķe” bērniņi, folkloras kopa „Dūdalnieki” un tautas deju kopa „Kamoliņš”, bet arī vietējā amatierteātra kopa ar gaumīgi izstrādātu tautasdziesmu kompozīciju. 13. maijā karogs nolaidās Korbijas pilsētiņā (Corby), kur senāk dzīvoja daudz latviešu, kas strādāja vietējās tērauda fabrikās. Latviešu sabiedrība toreiz bija rosīga, ar savu draudzes namu, tautas deju kopu „Pērkonītis”, daiļamatnieku kopu, Daugavas Vanagu nodaļu utt. No „vecajiem” palikušas tikai pāris ģimenes, bet jauniebraucēju ir daudz, kas savukārt sāk rosīties. Latviešu skola „Dzintariņi” bija izkārtojusi skaistu Mātes dienas sarīkojumu ar karoga godināšanu un priekšnesumiem - bērni bija iemācījušies dzejoļus, apsveica savas māmiņas ar pašgatavotiem apsveikumiem un goda viesus ar ziediem. Latvijas simtgades karogs ir iedvesmojis latviešu māmiņas dibināt jaunu latviešu skoliņu. Latviešu skoliņas "Burtnieki" atklāšanas sarīkojums notika 20. maijā, Vulverhamptonā. Jaunaijai skoliņai novēlam veiksmi un panākumus latviešu bērnu izglītībā!

Garākais ceļš karogam bija jāmēro uz Edinburgu, Skotijas galvaspilsētu. Karogs te arī iedvesmojis vietējās meitenes dibināt jaunu latviešu biedrību Skotijā – LaBS – kāda vēl nav bijusi! Novēlam spēku un izturību biedrības dibinātājām un lai latviešu saime Skotijā zeļ un zied!

Tuvojoties sava ceļa beigām, karogs pacēlās Burtonā, skoliņas „Sprīdītis” izlaidumā un teātra kopas „Strops” izrādē sestdien, 10. jūnijā. Abas kopas atzīmēja 5 gadu pastāvēšanas svētkus un uz šo nozīmīgo sarīkojumu bija sapulcējušies daudz vietējo tautiešu.

Karogs pēdējo reizi viesojās Londonas latviešu skolas izlaidumā. Šī skola ir vienīgā latviešu skola Lielbritānijā, kas pastāvējusi bez pārtraukuma jau 67 gadus. Lilija Zobens ir pārliecināta, ka skolas bērni ilgi atcerēsies tieši šo izlaidumu, jo viņus apciemoja Latvijas simtgades karogs. “Esmu pārliecināta, ka visi bērni un jaunieši, kas piedalījās karoga ceļa sarīkojumos, to atcerēsies un teiks – jā, es biju klāt, kad pie mums viesojās Latvijas simtgades karogs! Dievs, svētī Latviju!”

Ar vērienīgu programmu Vācijā 18. jūnijā izskanēja latviešu dziesmu un deju svētki “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”, kuras plašajā trīs dienu programmā, piedaloties 700 dalībniekiem 33 latviešu kolektīvos no 11 valstīm, Eslingenas pilsētas iedzīvotāji un tās viesi, tāpat kā pirms 70 gadiem, varēja piedzīvot visu latviešu kultūras bagātību – dziesmas, dejas, teātra spēli, kino, amatniecību, tradicionālo dziedāšanu un dančus. Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te 1947. gada 25. maijā notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana, vedot bēgļu ceļus uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta. Kaut arī latviešu atrašanos Eslingenā pēckara gados paši vācieši vērtē neviennozīmīgi, tomēr šobrīd notiekošie pasākumi un izveidojusies sadarbība guvuši prieku un atzinīgus vārdus gan no pilsētas vadības, gan tās iedzīvotājiem.

Svētkos "Eslingenas dziesmu svētkiem 70" Latvijas simtgades ceļojošais karogs piedalījās svētku dalībnieku gājienā. Karogs plīvoja augstu virs svētku dalībnieku galvām un soļoja cauri Eslingenas pilsētai, vietām, kur 70 gadus atpakaļ dzīvoja vairāk nekā 6000 latviešu.

Gājiena laikā 16. junijā skanēja latviešu tautas dziesmas, tika izdejoti deju soļi, skanēja mūzikas skaņas un  visiem dalībniekiem bija sajūta, ka Latvijas simtgades ceļojošais karogs katram svētku dalībniekam  dāvāja īpašu spēku un atbildības sajūtu.

Spēka dziesmas "Lai bija vārdi, kam bja vārdi”  pavadījumā, kuru izpildīja  folkloras kopas „Dzērves”, "Rīta rasa”, "Dūdalnieki” un "Stiprās sievas”, goda sardze un Lilija Zobens kundze gāja lielu goda apli gar visiem svētku dalībniekiem un nonāca atpakaļ pie centrālās skatuves, kur karogu sagaidīja un saņēma savās rokās Laura Putāne. Svinīguma sajūta valdīja it visā kas norisinājas ap karogu. Tas bija savilnojoši, patriotiski un cēli.

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam karogs atradās ASV,  XIV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ASV, Baltimorā, pēc kuriem tas ir ceļā pirmo reizi atpakaļ uz Latviju, lai jau 28. jūlijā būtu klātesošs pirmajā Eiropas Latviešu kongresā, kas norisināsies uz prāmja Rīga-Stokholma-Rīga.

Informāciju sagatavoja:
Inguna Grietiņa
Lilija Zobens
Laura Putāne
Lelde Kristiāna Vozņesenska