Strasbūrā atklās izstādi par reformāciju, kas rudenī būs skatāma Gaismas pilī

Atzīmējot 500 gadus kopš reformācijas sākuma un apcerot agrīnā luterisma būtisko ietekmi uz latviešu valodu un kultūru, šovakar Strasbūrā (Francija) svinīgi tiks atklāta izstāde “Reformācijas brāzmas – Luters 1517” (Le vent de la Réforme  – Luther 1517  / Der Sturmwind der Reformation – Luther 1517) . Tā ļaus Rīgai un Latvijai valsts simtgades programmas ietvaros iekļauties starptautiskajā Mārtiņa Lutera un reformācijas piecsimtgades atcerē. Izstādi rīko Strasbūras Nacionālā un universitātes bibliotēka (SNUB) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Virtembergas Zemes bibliotēku (VZB) Štutgartē. Šīs vērienīgās un starp-tautiski nozīmīgās izstādes versija ar nosaukumu “Luters. Pagrieziens” rudenī būs skatāma Rīgā, Gaismas pilī.

Atklāšanas pasākumā Strasbūrā Latviju pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un LNB direktors Andris Vilks.

“Izstāde skatītājiem ļauj atgriezties 500 gadu tālā Eiropas garīgās vēstures krustpunktā, lai ar šodienas acīm ieraudzītu, kā arī pārdomātu Mārtiņa Lutera aizsāktās reformācijas devumu un tās iespaidu uz Eiropas kultūras attīstību. Īpaši auglīgus impulsus tā devusi mazo tautu, tostarp latviešu, kultūrām. Pavisam tieši to redzam latviešu literārās valodas izveidē un mūsu grāmatniecības attīstībā, jo, pateicoties reformācijai, pirmo reizi Bībele tika tulkota latviešu valodā,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

“Strasbūras un Rīgas izstāžu partnerība pievērš ļoti īpašu nozīmi kā Latvijas, tā visu trīs Baltijas valstu gaidāmo simtgades svinību kontekstam. Šis ir brīdis, kad runājam un lepojamies par mūsu kultūras pašiem pamatiem, kurus akcentē Mārtiņa Lutera personība un darbība. Atsaucoties viņa aicinājumam, Rīgā 1524. gadā tika izveidota vecākā publiskā bibliotēka Ziemeļei-ropā, bet 1525. gadā – izdotas jau pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodās, liekot pamatus kopīgām literārajām tradīcijām. Esmu gandarīts, ka caur bibliotēku, arhīvu un muzeju krājumiem varam aktualizēt Latvijas kultūrvēsturi pasaulē,” pauž LNB direktors Andris Vilks.

Izstāde ir veidota kā stāsts par Mārtiņu Luteru (1483–1546), viņa mācību un to, kā reformu kustība 16. gadsimta sākumā izplatījās Eiropā, salīdzinoši ātri sasniedzot gan Strasbūru Elzasā, gan Rīgu Livonijā. Izstāde iepazīstinās ar dievbijību Eiropā un Reinas ielejā pirms reformācijas, rādot unikālus viduslaiku sakrālās mākslas darbus un kulta priekšmetus. Savukārt par Lutera personību un reformācijas sākumu Vitenbergā 1517. gadā stāstīts ar šīs kustības galvenā medija – grāmatas – palīdzību. Būtiska vieta izstādē ierādīta stāstam par pirmajiem rakstītajiem un iespiestajiem tekstiem latviešu valodā, kas tapuši Lutera mācības ietekmē. Vienlaikus izstādē būs redzamas 16. gadsimta 20. gados iespiestās, Rīgai domātās grāmatas, kuras parāda, cik šī laikmeta kontekstā ātri Lutera vēsts sasniedza rietumu kristīgās Eiropas perifēriju – Livoniju.

Līdzās mākslas darbiem no Elzasas muzeju kolekcijām, izstādes kodolu veido grāmatas no LNB, SNUB, VZB, un Bavārijas Valsts bibliotēkas kolekcijām.

Līdz šī gada 5. augustam izstāde būs redzama Strasbūras Nacionālajā un universitātes bibliotēkā. Savukārt uz Rīgu tā dosies rudenī, lai no 31. oktobra līdz 2018. gada 4. februārim būtu apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Rīgā izstādi pavadīs vairāki saistīti pasākumi – mākslinieciskas un muzikālas performances un diskusiju cikls par reformācijas un protestantisma ietekmi uz šodienas Latviju, Eiropu un pasauli.

Izstādes sagatavošanā atbalstu sniedz Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Latvijā.