Valmierā atklāta Jautrītei Putniņai veltīta kultūrzīme "Rokas pieskārieni"

Valmieras mūzikas dzīvē nu jau par ikgadēju tradīciju ir kļuvis Ziemas mūzikas festivāls janvārī, bet vasarā – dārza koncerti. Tos savulaik iedibināja izcilā latviešu pianiste Jautrīte Putniņa. Atzīmējot viņas 90 gadu jubileju, Valmierā, pie ēkas Brīvības ielā, kur viņa dzīvoja, tagad atklāta kultūrzīme “Rokas pieskārieni”, tā veltīta gan Jautrītei Putniņai, gan arī viņas brālim, māksliniekam Gundabam Putniņam.

Jautrītei Putniņai un viņas brālim veltītās kultūras zīmes atklāšana sakrīt arī ar viņas 90 gadu jubileju, un tā tapusi iniciatīvas “No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts” ietvaros. Abi - Jautrīte un Gundabs - bija pilsoniski aktīvi, ar savu brīvības garu.

“Ideja tapa, klausoties Jautrītes Putniņas mūziku, izlasot viņas dzīves stāstu un brāļa dzīves stāstu,” atklāj tēlnieks Kārlis Īle.

Rokas uz klavieru taustiņiem, kā spēlējot pirmās notis Jāzepa Vītola Variācijām par latviešu tautas dziesmas tēmu, - tā tēlnieks Kārlis Īle atainojis pianisti Jautrīti Putniņu viņai un viņas brālim veltītajā kultūras zīmē.

“Tapa tā pamazām, vairākos etapos, līdz izkristalizējās pie šī veidola, ka ir jābūt šīm klavierēm un šīm rokām. “Roku pieskārieni” - tā arī darbs saucas, tieši rokas un klavieres, kā simbols tādai mūžīgai klavierspēlei,” stāsta Īle.

Šajā kultūras zīmē rokas uz klavieru taustiņiem ir simboliskas vēl kādā ziņā, jo pie klavierēm pianiste bija līdz pat savai mūža nogalei.

Jautrīte Putniņa mūžībā devās 2017. gada janvārī, bet vēl pirms gada viņa spēlēja Ziemas mūzikas festivālā. Dēls Māris Putniņš stāsta, ka tas nebija viegli, jo pianiste bija lauzusi roku.

“Tie bija vairāki gadi ar salauztu roku, tas nozīmē, ka spēlēt klavieres spēlēt ir sāpīgi, jo viens kauls ir garāks, tur iekšā dzelzs skrūves, un vienmēr ir smagi jāpiestrādā, lai roka darītu to, ko tu vēlies, bet viņa bija tāds cīnītājs. Sakarā ar to koncertu, kas bija Rīgā, viņas piemiņas koncertu, es biju spiests aizdomāties, kā būtu, ja mana māte nebūtu trāpījusies ceļā daudziem cilvēkiem, mūziķiem un kaut kādā veidā izmainījusi šo pasauli; viņa ir mainījusi pasauli, cilvēku domāšanu, mūzikas saprašanu, tā ir pat lielāka kultūras zīme nekā šī, bet tā nav redzama. Šī ir redzama, ļoti jauki,” teic Māris Putniņš.

“Tas bija tieši augusta puča laikā, mēs izdomājām un es aizgāju un teicu kultūras vadītājiem, bet kultūras vadītāji saka - tu esi interfrontists vai, ka tagad Mocartu sāksi spēlēt? Bet nu oktobrī bija pirmais festivāls, bija festivāli, dārza koncerti, latviešu mūzikas dienas,” atceras bijušais Valmieras Mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis.

Bet šajā kultūras zīmē, kas tagad atklāta Valmierā, ir atainota arī ota un akmens kalts, kas savukārt simbolizē Jautrītes brāļa Gundaba devumu, viņš bija mākslinieks, mūziķis, brīvdomātājs.

“Gundabam 16 gadu bija, kad viņu arestēja čeka, viņš nonāca Vorkutā, puišelis, 16 gadu vecs. Bet laimīgā kārtā Staļins nomira, un 1954. gadā viņš pārnāca no turienes. Gundabs bija ļoti, ļoti talantīgs no Dieva, viņš ļoti ilgus gadus strādāja ar mūziķiem, džeza ansambļi, pirmais rokansamblis Valmierā, padomju laikos bijušajam katordzniekam, tas nebija viegli,” stāsta Māris Putniņš.

Pēdējos mūža gadus Jautrīte Putniņa veltīja arī savu atmiņu pierakstīšanai, tagad tās ir izrediģētas un sagatavotas izdošanai. Tajās varēs uzzināt gan par pirmās brīvvalsts periodu, gan par vācu un padomju laikiem, arī par to, kāpēc Jautrītei Putniņai 20 gadus bija liegts publiski uzstāties. Kā stāsta dēls Māris Putniņš, šīs atmiņas varētu būt saistošas tiem, kurus interesē vēsture.

Godinot izcilās pianistes piemiņu, viņas vārdu nes arī Valmieras starptautiskais jauno pianistu konkurss, kas šogad norisinājās janvāra nogalē, un turpmāk Jautrītes Putniņas vārds būs arī tradicionālajam Ziemas mūzikas festivālam.

Avots: www.lsm.lv