Valmierā godinās Baltijas ceļa trīsdesmitgadi

Ir pagājuši 30 gadi, kopš trīs Baltijas valstu iedzīvotāji piedalījās vienā no neparastākajām miermīlīga protesta akcijām pasaulē. Plauksta iekš plaukstas, paaudze pie paaudzes veidoja simtiem kilometru garu ceļu, visai pasaulei apliecinot drosmi un apņēmību būt savas valsts aizstāvjiem. Tas bija ceļš, kas aizveda līdz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanai. Atceroties 1989. gada notikumus un pateicoties dalībniekiem, 23. augustā Valmierā godinās Baltijas ceļa trīsdesmitgadi.

Fotogrāfijas autors - valmierietis Jānis Tančers

Valmieras Mūzikas skolas pagalmā, Pilskalna ielā 3, plkst. 18.30 norisināsies koncerts “Baltijas ceļam 30”.

Valmieras Mūzikas skolas koris “SolLaRe”, senioru vīru koris “Baltie bērzi” un Veru (Igaunija) vīru koris aicinās ieklausīties muzikālā stāstā, savukārt atmiņās dalīsies aktieris Januss Johansons, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotājs Juris Mūrnieks un citi.

Pēc koncerta, ap plkst. 20.00, būs skatāmas režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma “Baltijas brīvības ceļš” un režisores Madaras Dišleres kino filma “Paradīze` 89”. Tie ir stāsti par triju Baltijas valstu iedzīvotāju drosmi, ticību un nepadošanos.

Režisors Askolds Saulītis, pētot vēstures liecības, stāsta par Baltijas valstu nostāšanos uz viena vēsturiskās attīstības ceļa uzreiz kopš neatkarības proklamēšanas 20. gadsimta sākumā. Kā izcilākais sadarbības piemērs minēta 1989. gada 23. augustā notikusī demonstrācija pret Molotova–Ribentropa paktu jeb Baltijas ceļš. Atainots arī lielo pārmaiņu laiks Baltijas valstīs un atkalapvienošanās ar Eiropas politisko, sociālo un kultūras vidi.

Savukārt filma “Paradīze` 89” stāsta, kā pārmaiņu laiku un Baltijas ceļu redz četras meitenes. Rīdzinieces Paula un Laurēns vasaras brīvlaiku pavada pie māsīcām Maijas un Lindas idilliskā mazpilsētā. Nebēdnībā un piedzīvojumos iezogas neizpratnes ēna gan par problēmām ģimenē, gan par satraucošajiem notikumiem valstī, par ko stāsta televīzijā. Meitenes nolemj rīkoties, cerot, ka Latvija atgūs brīvību, bet vecāki tiks galā ar grūtībām.

Vēsturisko liecību pētīšana vai maza bērna redzējums – katram par Baltijas ceļu ir savs stāsts.

Valmieras integrētā bibliotēka līdz 31. augustam Burtnieku, Beverīnas, Naukšēnu, Rūjienas, Mazsalacas un Kocēnu novada publiskās bibliotēkas aicina piedalīties novadpētniecības konkursā “Baltijas ceļam – 30”.

Tā mērķis ir aicināt bibliotekārus veikt  Baltijas ceļa dalībnieku apzināšanu un intervēšanu, saglabājot atmiņu stāstus. Plašāka informācija ŠEIT 

Tāpat no 20. līdz 25. augustam Valmieras muzejā skatāma ekspresizstāde “30 gadi Baltijas ceļā”. Lielformāta fotogrāfijās iemūžināti Baltijas ceļa dalībnieki, aicinot uzzināt vēl kādu stāstu par neparasto akciju.

Dalība atceres pasākumos ir bez maksas.

1939. gada 23. augustā Padomju Savienības un Vācijas ārlietu ministri Vjačeslavs Molotovs un Joahims fon Ribentrops, pildot Staļina un Hitlera pavēli, parakstīja līgumu, kas ietekmēja Eiropas un visas pasaules likteni. Šis pakts un tā slepenie papildprotokoli noteica Padomju Savienības un Vācijas ietekmes sfēras un noveda pie Otrā pasaules kara, kā arī pie triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – okupācijas. 50 gadus vēlāk, 1989. gada 23. augustā, apmēram divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāji pārsteidza visu pasauli, sadodoties rokās un izveidojot apmēram 600 km garu ķēdi. Tādējādi tika pieprasīta Molotova–Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publiska atzīšana un Baltijas valstu neatkarības atjaunošana. Baltijas ceļu organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: Latvijas Tautas fronte, Igaunijas Tautas fronte Rahvarinne un Lietuvas Reformu kustība Sajūdis.