Vēl tikai dažas dienas skatāma izstāde "Nenorunātās tikšanās"

Vēl tikai līdz 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā izstāde "Nenorunātās tikšanās". Šīs ir arī pēdējās dienas, kad pati "Arsenāla" ēka aplūkojama tās vecajā veidolā, jo 24. februārī to slēgs uz rekonstrukciju.

"Nenorunātās tikšanās" pievēršas zinātniskās fantastikas ietekmei Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī aptver mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi.

Projekta nosaukums "Nenorunātās tikšanās" aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.

No izstādes "Nenorunātās tikšanās", Foto: Margarita Ogoļceva

Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Intriģējošs piemērs ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā, Zinību namā, sarīkotās četras grafikas izstādes ar nosaukumu "Zinātne un zinātniskā fantastika", kurās piedalījās tādi mākslinieki kā Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Māris Ārgalis, Malda Muižniece, Māra Rikmane, Dzidra Ezergaile, Juris Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Inārs Helmūts, Arturs Ņikitins, Genādijs Suhanovs un citi, savos darbos piedāvājot gan kosmosa apgūšanas, zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde "Nenorunātās tikšanās" guvusi lielu apmeklētāju atzinību un tikusi izvirzīta Latvijas sabiedrisko mediju apbalvojumam "Kilograms kultūras", kā arī starp nozīmīgākajiem notikumiem izcelta starptautiskajā laikmetīgajai mākslai veltītajā izdevumā "Artforum".

20. februārī plkst. 18.00 apmeklētāji tiek aicināti uz ekskursiju izstādes ietvaros, kuru vadīs izstādes kuratores Solvita Krese un Inga Lāce. Ieejas maksa - nopērkot ieejas biļeti izstādē.

Izstādei noslēdzoties, 23. februārī uz rekonstrukcijas laiku tiks slēgta izstāžu zāle "Arsenāls".

No izstādes "Nenorunātās tikšanās". Foto: Margarita Ogoļceva

Izstādes "Nenorunātās tikšanās" mākslinieki: Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks, Žeņs Bo (Zheng Bo), Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile, Pēteris Džigurs, Neša Glinna (Nash Glynn), Alberts Goltjakovs, Inārs Helmūts, Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Zenta Logina, Malda Muižule, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh), Artūrs Ņikitins, Pakui Hardware, Ivars Poikāns, Māra Rikmane, Artūrs Riņķis, Vladislavs Šapovalovs (Vladislav Shapovalov), Genādijs Suhanovs, Kirils Šmeļkovs, Viktors Timofejevs, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Artūrs Virtmanis, Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Driants Zeneji (Driant Zeneli).

Projekta "Nenorunātās tikšanās" atbalstītāji: Kultūras ministrija, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Kanādas vēstniecība Latvijā, Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, Gētes institūts Rīgā, Dānijas Kultūras institūts, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs "Live Rīga", Latvijas Mākslinieku savienība un un Latvijas Mākslinieku savienības muzejs, Konstnärsnämnden, ĒTER, Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs, SIA "DAW Baltica" ("CAPAROL"), "Priekuļu bloks", "Copy Pro", "Neiburgs Hotel", "4 metri", SIA "Kates Plates", SIA "Tenapors", "Malduguns", "Contra", "Walters & Grapa", ŌBDO, "Tālavas sidrs", Valmiermuižas alus darītava, Kokmuižas alus darītava un garškopju kustība "Gardu muti".

"Nenorunātās tikšanās" ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem. Latvijas valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir "Es esmu Latvija", akcentējot to, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

No izstādes "Nenorunātās tikšanās". Foto: Margarita Ogoļceva

Par Latvijas Laikmetīgās mākslas centru

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā Survival Kit, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, Manifesta, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.