Creative Museum diskusija: Mediju telpa un atmiņu politika muzejos

25. aprīlī plkst. 11.00 LV100 Informācijas centrā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks domnīcas Creative Museum diskusija “Mediju telpa un atmiņu politika muzejos”.

Politiku raksturo cīņa un tā nevairās no konflikta. Īsā laikā mūsu vārdu krājumu ir papildinājis tāds neoloģisms kā “hibrīdkarš”, kurš trāpīgi raksturo šī brīža konfliktsituāciju mediju telpā. Par kara lauku kļuvusi arī Eiropas atmiņa (Leggewie 2010), kur norisinās cīņa par dažādu atmiņu kopienu tiesībām uz savu atšķirīgo vēstures interpretāciju. Deklarācijas, memorandi un finansiāli atbalstītas rīcības programmas veido kopējo Eiropas atmiņu politiku, kura ir izkonkurējusi tradicionālo kultūrpolitiku.

Radikalizējoties politiskajai situācijai, radikālāka kļūst arī atmiņu politika: aizvadītajās desmitgadēs identificēšanās vektors (Littoz-Monnet 2011) ir pārvirzījies no Eiropas civilizāciju vēstures uz 20. gadsimta totalitārismu vēsturi. Tās mērķis ir izveidot kopēju Eiropas atmiņu ietvaru (Sierp 2015), kuras pazīšanās zīme ir normatīvi-legālistiska valoda, kāda raksturīga tiesas zālei (Lagrou 2010). Tomēr, atšķirībā no partiju politiskajām interesēm un atmiņu politikas nokaitētā klimata, muzeja profesionālā ētika par augstāko kritēriju vienmēr izvirza sabiedrības kopīgo labumu. Ideālā pasaulē muzejs ir neatkarīgs kolektīvs intelektuālis – publiskās telpas brokeris, kura rīcību motivē rūpes par sabiedrības iekļaušanu, īpaši domājot par marginalizācijas riskiem pakļautajiem.

Kādas tendences vērojamas Latvijas muzejos saistībā ar atmiņu politiku? Vai turpat 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, kas lika skaidri nodefinēt nācijas “atmiņu vietas” (Pjērs Norā) šobrīd to spektrs paplašinās, kļūstot mazāk hierarhisks un ekskluzīvs (Hanovs 2016)? Kādas jaunas atmiņu kopienas un tēmas ir parādījušās Latvijas sociālās atmiņas ainavā un ko tas nozīmē muzejiem?

Muzejiem kā centrālai publiskās telpas daļai norobežošanās no atmiņu politikas nav iespējama. Uzskatāms piemērs, kas līdzīgi barometram uzrāda atmosfēras svārstības un akcentu maiņas atmiņu politikā, ir muzeja nosaukuma izvēle. Piemēram, profila ziņā identisku (pēc neatkarības atgūšanas dibinātu) trīs Baltijas valstu nesenajai pagātnei veltīto muzeju nosaukumu salīdzinājums uzrāda Latvijas Okupācijas muzeja īpašu noturību, 25 gadus paliekot pie sākotnējās versijas. Tikmēr vienlīdz Igaunija un Lietuva, lai arī pilnībā neatsakoties no legālistiskās terminoloģijas un upurtēmas, jaunajā muzeja zīmolā ir iekļāvuši brīvības jēdzienu. Tā agrākais Genocīda upuru muzejs Viļņā nesen pārtapis par Okupāciju un Brīvības cīņu muzeju, bet Okupāciju muzejs Tallinā par Okupāciju un Brīvības muzeju. Vēl lakoniskāk un vēstījuma ziņā nepārprotami tieši jautājumu risinājuši dāņi, kuru nacionālais pretošanās kustības muzejs tiek saukts vienkārši par Brīvības muzeju.

Diskusijā pievērsīsimies jautājumiem par to, kādu vēstījumu sniedz Latvijas muzeji un cik precīzi tie atbild uz klimata svārstībām sociālās atmiņas laukā.

Diskusijā piedalās:

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Kultūras ministres ārštata padomnieks sociālās atmiņas un publiskās vēstures jautājumos Mārtiņš Kaprāns,
Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone,
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kulturologs Deniss Hanovs,
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Kaspars Zellis,
LU Latvijas vēstures instititūta pētnieks Uldis Neiburgs.
Diskusiju moderē muzeologs Raivis Sīmansons.

“Mediju telpa un atmiņu politika muzejos” ir ceturtā 5 diskusiju sērijas “Muzeju publiskā kvalitāte” diskusija.

Par diskusiju sēriju "Muzeju publiskā kvalitāte"

Valsts simtgades svinību gads virknei kultūras un radošo industriju izvērtās īpaši ražīgs. Visi turpinām būt aculiecinieki Latvijas kino industrijas fenomenālajiem panākumiem! Dziesmu un deju svētku koncerti un lieluzvedumi un dažādu žanru skatuves mākslas notikumi ir pulcējuši desmitiem, pat simtiem tūkstošus apmeklētāju. Šo notikumu raisītās emocijas kļūs par atskaites punktu, domājot pat to, kāds ir bijis jubilejas gads Latvijas kultūrā.

Kas muzeju nozarē ir šie ievērības cienīgie notikumi jubilejas gadā, kurus atcerēsimies? Cik veiksmīga bijusi muzeju saziņa ar sabiedrību izstāžu un ekspozīciju darba formā – valodā, kurā runājam ar auditoriju?

Neaizmirstot par emocionālā pārdzīvojuma nozīmīgumu, šajā diskusiju ciklā runāsim par objektīviem kritērijiem un izmērāmiem rādītājiem, kuri raksturo nozares sniegumu publiskās kvalitātes izvērtējumā gada šķērsgriezumā.

Diskusiju norises vietas izvēle Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) LV100 informācijas centrā nav nejauša. Sarunas par publisko kvalitāti vislabāk raisās demokrātiski pieejamā un radošam novatorismam pretimnākošā vietā. Tieši ar šīm kvalitātēm LNB ir pieteikusi savu klātbūtni Latvijas izstāžu rīkošanas praksē.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

Vairāk informācijas:
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi! vai Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!