DIALOGI: Latvijas karikatūristi – par un ap

2019. gada 19. februārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz diskusiju, kurā piedalīsies Latvijā zināmi karikatūristi. Ernests Kļaviņš, Agris Liepiņš, Ēriks Ošs, Gatis Šļūka un Romans Vitkovskis pastāstīs par savu zīmējumu tapšanu, kariķēto personu vai notikumu izvēli, kā sabiedrība uz tiem reaģē un arī citiem aspektiem mākslas darbu radīšanā.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, no 2018. gada 3. novembra līdz 2019. gada 24. februārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) ir skatāma izstāde “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme”. Projekts norisinās vienlaicīgi trīs vietās - LNMM galvenajā ēkā, izstāžu zālē ARSENĀLS un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (SBM).

Pastāv uzskats, ka latviešu mentalitātei nav raksturīga humora izjūta, vēl jo vārīgāk - ka karikatūrai mākslas žanru hierarhijā ir otršķirīga nozīme, pakārtota un varbūt pat nebūtiska. Izstādes sadaļa R. Sutas un A. Beļcovas muzejā ir veltīta tieši karikatūrai, šaržam un mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados.

Mūsdienās gandrīz katrā laikrakstā un žurnālā ir atrodama kāda karikatūra, un Latvija nav izņēmums. Tāpat kā citur pasaulē, arī šeit mākslinieki attēlo aktuālos notikumus no sabiedriskās dzīves, politikas, kultūras un citām jomām. Asprātīgi zīmējumi var likt skatītājam vai nu pasmieties, vai pārdomāt redzēto un līdz ar to - iedziļināties situācijas analīzē.

Tieši tādēļ 19. februārī SBM tiksies Latvijā labi pazīstami karikatūristi - Ernests Kļaviņš, Agris Liepiņš, Ēriks Ošs, Gatis Šļūka un Romans Vitkovskis, lai kopā ar vakara vadītāju, Latvijas Radio žurnālistu Eduardu Liniņu meklētu atbildi uz jautājumiem par karikatūras nozīmi šodienas Latvijā un pēc kādiem principiem mākslinieki izvēlas kariķēt sabiedrībā notiekošos procesus. Tāpat uzaicinātie viesi atklās, vai viņu karjeras laikā ir nācies saskarties ar kādiem interesantiem gadījumiem, kad kariķētās personas ir iebildušas pret savu attēlojumu, un kāda vispār ir sabiedrības attieksme pret šiem zīmējumiem.

Uz “Dialogu” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!

Dalības maksa: pieaugušajiem - 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem - 1,00 EUR, skolēniem - 0,50 EUR. Vietu skaits ierobežots.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi! .

PAR DALĪBNIEKIEM

Ernests Kļaviņš (1977) gan zīmē un glezno, gan veido interaktīvus darbus un instalācijas. Plašākai sabiedrībai zināms kā trāpīgu karikatūru autors žurnālā “IR”, savulaik strādājis avīzē “Diena”. Intervijā radio “Naba” raidījumā “Subjektīvie mērījumi” ir teicis: “Pārsvarā cenšos pie Latvijas pieturēties, jo Latvijā parasti katru nedēļu kaut kas notiek. Ārpolitika jau ir pēdējais vadzītis, pie kā pieķerties, jo tas cilvēkiem parasti mazāk interesē. Ir tāds teiciens, ka jebkura politika ir iekšpolitika.”

Agris Liepiņš (1959) ir grafiķis un senās Latvijas vēstures pētnieks, savulaik zīmējis karikatūras žurnālā “Dadzis” un laikrakstā “Lauku Avīze”, kopš 1993. gada zīmē laikrakstam “Dienas Bizness”. Pārliecināts, ka “robežu nav! Karikatūristam ir jādara savs darbs ar karikatūras izteiksmes līdzekļiem! Un politiskie procesi jārāda tādi, kādi tie ir.”

Ēriks Ošs (1927) ir karikatūrists, gandrīz 40 gadus (no 1957. līdz 1995. gadam) strādājis žurnālā “Dadzis”, no 1994. gada karikatūras zīmē “Latvijas Avīzei”. Neskatoties uz savu cienījamo vecumu, Ošs joprojām aktīvi darbojas šajā nozarē un pirms dažiem gadiem intervijā Latvijas Radio teicis: “Kad es skatos uz to, kas ir agrāk zīmēts, tad mani pārņem šausmas, bet tajā darba mirklī man tās kritikas nav. Vēlāk es redzu - nu ir slimīgi lieli deguni.”

Gatis Šļūka (1979) ir karikatūrists, kurš komiskus zīmējumus sācis jau darināt, mācoties pirmajā klasē. Karikatūras publicētas laikrakstos “Sakaru Vēstis”, “Zeme”, “Fokuss”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnālos “Autobild Latvija”, “Golfs.lv”, “FHM”, vairāk nekā 10 gadus reizi nedēļā tika zīmēta “Sporta Avīzes” karikatūra. Kopš 1998. gada strādā “Latvijas Avīzē”. Reiz teicis: “Jāatzīst, pat tad, ja par kādu personību esmu kaut ko ne īpaši glaimojošu uzzīmējis, no pašiem personāžiem esmu saņēmis drīzāk atzinīgu novērtējumu. Nav tik bēdīgi, ka latvieši izceltos ar humora izjūtas trūkumu, lielākajai daļai cilvēku pie mums ar to lietu viss ir kārtībā.”

Romana Vitkovska (1948) karikatūras publicētas avīzēs “Literatūra un Māksla”, “Atmoda”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Diena”, “Jūrmala”, “Elpa” u.c., kā arī žurnālos “Liesma”, “Zinātne un Mēs”, “Nedēļa”, “Dārzs un Drava” utt. Ilustrētas vairāk nekā 130 grāmatas un bukleti. Par karikatūru saka: “Tas ir viens no sarežģītākajiem grafikas žanriem, jo bez veikla zīmējuma ir jāsniedz ideja (saturs), un tai nav jābūt parakstam - visam ir jānolasās no attēla. Teksts + zīmējums īsti nav karikatūra, bet ilustrācija, un tāpēc es nodalu ilustrācijas no karikatūrām - tautasdziesmām ir ilustrācijas, grāmatām ir ilustrācijas, bet presē un izstādēs es sniedzu karikatūru.”

DIALOGI

Tematisku pasākumu programma “Dialogi” papildina izstādes “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme” (LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS) un “Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts” (Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā), aicinot Latvijas un Eiropas mākslas, literatūras, vēstures un mūzikas ekspertu pavadībā daudzpusīgāk un no dažādiem skatpunktiem iepazīt ekspozīcijas, tajās ietvertos simbolus, kanoniskas tradīcijas, iekodētus vai apslēptus vēstījumus.

Pasākumi pamīšus norisinās trīs projekta norises vietās. Dalības maksa: ieejas biļete izstādē. Vairāk informācijas www.lnmm.lv.