Dokumentāli izglītojošas filmas „Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” pirmizrāde

Svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienu un gatavojoties Cēsu kauju simtgades svinībām, 4. maijā plkst.12.00 koncertzāles “Cēsis” kino zālē notiks dokumentāli izglītojošās filmas skolēniem “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” pirmizrāde, kas tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Dokumentāli izglītojošā filma skolēniem “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” ir divu jauniešu ceļojums vēsturē, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919. gadā un izskaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē.

Jauniešu sarunas ar vēsturniekiem un kauju dalībnieku pēctečiem palīdz labāk izprast šo vēstures posmu un novērtēt tā laika jauniešu patriotismu, pievienojoties Cēsu skolnieku rotai un iesaistoties vienā no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – Latvijas Brīvības cīņās.

Filma tapusi studijā “Red Dot Media”, tās režisors ir Kaspars Goba, un scenārija autors Andris Vanadziņš. Tā būs brīvi pieejama tiešsaistē un izmantojama kā izglītojošs materiāls arī mācību stundās.

Pēc filmas pirmizrādes 4. maijā koncertzālē būs iespējams satikt filmas, tikšanās ar filmas radošās grupas pārstāvjiem un Cēsu kauju simtgades pasākuma veidotājiem.

Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju simtgadi, Cēsīs svinēs 22. jūnijā, kad pilsētā gaidāma plaša pasākumu programma. Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un šogad Cēsīs izskanēs īpaši plaši, uzsverot cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu, ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Cēsu kauju simtgades pasākumus Cēsīs rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju,  Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.