Himnas Goda diena

"Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta 1920. gada 7. jūnijā. 2020. gadā svinam šī notikuma simtgadi. 19. septembrī Viļķenē norisināsies Latvijas valsts himnas simtgades un Baumaņu Kārļa 185. dzimšanas dienai veltīts pasākums "Himnas Goda diena".

Programma 

11.00 Pie Baumaņu Kārļa pieminekļa - Himnas Goda dienas atklāšana

11.30 Viļķenes kultūras namā - izstādes "Himna" atklāšana

12.00 Viļķenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīcā - Zemessardzes kora "Stars" koncerts. Diriģents Ārijs Šķepasts

12.00 Pie Viļķenes kultūras nama - Vietējo saimnieku lepošanās - tirdziņš

12.00 Viļķenes kultūras namā - Filmu maratons:
*Valsts himnai 100
*Limbažu novada pašvaldības video sižets par Baumaņu Kārli
*Svētku foto kolāža

13.30 un 14.30 Pie Viļķenes kultūras nama - Improvizācijas leļļu teātra studijas "Ilze" izrāde "Sapņi piepildās!"

15.30 Svētku laukumā - diskusija ar izcilu latviešu diriģentu, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Jāni Erenštreitu
*Baumaņu Kārlim veltītā domrakstu konkursa autoru apbalvošana

17.00 Svētku laukumā - Svētku koncerts "Caur tūkstoš balsīm Latvijai"
Pēc koncerta ballīte ar DJ.

Pasākumos ieeja bez maksas.

Apmeklējot Himnas Goda dienai veltītos pasākumus aicinām būt atbildīgiem un ievērot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Pasākums "Himnas Goda diena" tiek organizēts reizi piecos gados par godu komponista apaļajām jubilejām. Tradīcija aizsākās 1995. gadā ar sarīkojumiem Limbažos un Viļķenē. Nu jau ceturto reizi "Himnas Goda diena" notiks Baumaņu Kārļa dzimtajā vietā - Viļķenē. 

Baumaņu Kārlis

Dumpīgs, traks, iedvesmojošs, apbrīnojams entuziasts, patiess un īsts, teica, ko domāja, aizstāvēja to, kam ticēja – tā Baumaņu Kārli ir raksturojuši viņa laikabiedri un grāmatu autori. Reizēs, kad kāds klātesošais sācis kādu kritizēt, Baumaņu Kārlis iejaucies sakot: "Dari pats labāki!" Baumaņu Kārlis nav tikai Latvijas valsts spēcīgākā simbola – himnas "Dievs, svētī Latviju!" autors, viņa mūža devums ir līdzdalība latviešu tautas nacionālās pašapziņas vairošanā, aktīva rosīšanās sava laika sabiedriskajā un kultūras dzīvē, līdzdarbība jaunlatviešu kustībā, pirmo Dziesmu svētku organizēšanā un pirmo latviešu oriģināldziesmu sacerēšanā. Baumaņu Kārlis atstājis bagātu dziesmu un vokālo kompozīciju pūru, kas izskan koru dziesmās un deju koncertos. Pateicoties viņa dāvinātajām grāmatām, Limbažu pilsētā izveidojās pirmā publiskā bibliotēka.

Latvijas valsts himna

Tautas lūgšana, ko šodien pazīstam kā Latvijas Republikas valsts himnu, pirmo reizi izskanēja 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti. Sākotnēji Krievijas varasiestādes aizliedza vārda "Latvija" izmantošanu, un dziesmas tekstā tas tika aizstāts ar vārdu "Baltija". Pirmo reizi dziesmu publiski izpildīja 1873. gada jūnijā, Pirmajos Dziesmu svētkos Rīgā. Kā valsts himna tā pirmo reizi tika atskaņota 1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas neatkarību. 1920. gada 7. jūnijā "Dievs, svētī Latviju" tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu.

// Attēlā: Ekrānšāviņš no Latvijas Televīzijas dokumentālās filmas "Valsts himnai – 100".