Baltijas jūras reģiona valstu mūsdienu mākslas izstāde "Nenorunātās tikšanās"

Baltijas jūras reģiona valstu mūsdienu mākslas izstāde "Nenorunātās tikšanās" — Latvija 100

Vieta Den Frie Laikmetīgās mākslas centrs (Kopenhāgena, Dānija)

Baltijas jūras reģiona valstu mūsdienu mākslas izstāde "Nenorunātās tikšanās" — Latvija 100

Datums:13.09.2019 — 31.10.2019

Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas starpreģionālā laikmetīgās mākslas izstāde veltīta Latvijas valsts simtgades atzīmēšanai Dānijā un Polijā. 

Nenorunātās tikšanās (“Nenorunātās tikšanās” (“Неназначенные встречи”, 1980) - brāļu Strugacku stāstu krājuma nosaukums) ir Baltijas jūras reģiona valstu mūsdienu mākslas izstāde ar plašu pavadošo filmu, sarunu un izglītības programmu. Projekta iniciators ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), bet tā sadarbības partneri un līdzorganizatri ir Den Frie Laikmetīgās mākslas centrs Kopenhāgenā un Zamek Ujazdowski Laikmetīgās mākslas centrs Varšavā. Izstādē tiek aicināti piedalīties mākslinieki no Baltijas, Polijas un Ziemeļvalstīm.

Izstāde "Nenorunātās tikšanās" tiek veidota kā mēģinājums, atsedzot dažādas identitātes konstrukcijas, palūkoties uz pasaules nākotnes scenārijiem, kā arī ieraudzīt Baltijas jūras reģiona īpašo attīstības vektoru, gan atskatoties uz neseno pagātni, gan apzinot realitātes un fikcijas robežzonas, kā arī pievērsties zinātniskās fantastikas žanra ietekmei uz mākslas teritoriju, apvienojot vēsturisku izpēti un mūsdienu mākslinieku darbus. 

LLMC uzmanības centrā arvien ir bijusi nesenās mākslas vēstures un sociālpolitiskās situācijas pārjautāšana. Arī pēdējo gadu notikumi pasaulē, kā, piemēram, ASV prezidenta Donalda Trampa, labējā populisma uzvaras gājiens, Brexit u.c., liecina par fundamentālām pārmaiņām mūsdienu sabiedrībā, šīm pārmaiņām skarot arī Latvijas valstiskās un laikmetīgās mākslas teritoriju robežas. Mainoties ģeopolitisko spēku samēriem un ierastajām vērtību sistēmām, tiek izaicinātas un pārvērtētas gan Rietumu demokrātiskās vērtības, gan to dominance.

Dažādos vēstures sastrēguma punktos strauji aug pieprasījums pēc vēlamiem vai draudošiem nākotnes scenārijiem, kuriem bieži vien ir visai maza saistība ar realitāti. Tādēļ vērojams, ka uzplaukst tāds literatūras žanrs kā zinātniskā fantastika, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām. Pašreiz, kad notikumi uz vēstures skatuves brīžiem atgādina neticamu stāstu ekranizāciju, aktualitāti atkal iegūst zinātniskās fantastikas darbi, priekšplānā izceļot tādus autorus kā Ursula Krēbere Le Gvina (Ursula K. Le Guin), Aizeks Azimovs (Исаак Озимов), Rejs Bredberijs (Ray Bredbury) u.c.  

Pašreiz mēs varam novērot arī plašu mākslinieku interesi tvert mūsdienu pasauli, kā arī risināt identitātes problemātiku caur zinātniskās fantastikas prizmu. Nevar noliegt, ka izkāpšana no ierastā ietvara, lai palūkotos uz dažādām identitātes konstrukcijām, ko nosaka gan teritoriālie un sociālpolitiskie apstākļi, gan specifiskais kultūras konteksts, var būt ļoti noderīga, jo bieži vien palīdz ieraudzīt problēmas sakni un varbūt pat apjaust iespējamos risinājumus. Izspēlējot visfantastiskākos scenārijus ”kā būtu, ja....” žanrā , mēs varam tikai iztēloties, kā būtu, ja pasaulē nebūtu robežas vai ja sekundes laikā varētu teleportēties uz jebkuru iedomātu vietu, vai arī ja saplūstu dzimtes robežas un pazustu nevienlīdzību veicinošas sociālās barjeras utt.

Zinātniskās fantastikas žanra ievērojama popularitāte attiecināma arī uz bijušās Padomju savienības teritoriju un sociālisma bloka valstīm. Žanru pārstāvēja virkne spožu rakstnieku, no kuriem kā redzamākos, var minēt Staņislavu Lemu, Brāļus Strugackus (Струга́цкий, Аркадий & Бори́с), Ivanu Jefremovu (Иван Ефремов). Kurš gan savā laikā nav mēģinājis ienirt Andromēdas miglāja nereālajā pasaulē vai, skatoties Andreja Tarkovska filmas, izjutis Stalkera vai Solaris varoņu eksistenciālo vientulību, nonākot pie īstenības un fantastikas robežas.

Zinātniskā fantastika bija padomju ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, kas sasaucās ar komunisma paradigmu un idejām.  Savukārt Padomju laikā strādājošajiem māksliniekiem zinātniskā fantastika bieži vien kalpoja kā iedvesmas avots un teritorija, kurā “paslēpties” no sociālistiskā reālisma uzspiestajām normām, un eksperimentēt gan ar mākslas darba formu, gan saturu. Tā piemēram, Latvijā laikā no 1975. līdz 1979. gadam Zinību namā notika regulāras grafikas izstādes ar nosaukumu „Zinātniskā fantastika”. Tajās piedalījās Inārs Helmūts, Aleksandrs Dembo, Maija Dragūne, Georgs Smelters,  Artūrs Ņikitins, Vladislavs Grišins, Kirils Šmeļkovs, Malda Muižule, Māra Rikmane, Ilmārs Blumbergs, Genādijs Suhānovs un citi. Šajās izstādēs zinātniskā fantastika noderēja arī kā aizsegs eksperimentiem ar krāsaino grafiku un asociatīvo tēlu valodu, gan izpaudās kā sava veida protests pastāvošajiem kanoniem

Zinātniskās fantastikas tēmas bija aktuālas arī pārējo Baltijas valstu un citu Austrumeiropas valstu vidū, it īpaši Polijā. Piemēram, Igaunijā šajā virzienā darbojās virkne mākslinieku, to vidū minami Ulo Sosters (Ülo Sooster), Juri Soboļevs (Juri Sobolev), Tonis Vints (Tõnis Vint), Rauls Mēls (Raul Meel) un citi. 

Savdabīgu pieredzi šajā kontekstā piedāvā Ziemeļvalstis, kurām ir atšķirīga vēsturiskā pieredze, bet vienojoša Baltijas jūras reģiona mentalitāte. Tāpēc virzoties cauri fantāzijas labirintiem gan apzinot mākslinieku radošo izpausmju vēsturiskos aspektus, gan kartējot mūsdienu mākslinieku prakses, daudz drošāk un neierobežotāk iespējams iztēloties kopīgu starpreģionālu telpu un izspēlēt kādu no utopiskajiem scenārijiem, kas spētu piedāvāt pozitīvu nākotnes vīziju.

Projekta paredzamais rezultāts ir vērienīga Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas mākslinieku izstāde, kurā līdzās tiks izstādīti darbi, kas tapuši gan nesenā pagātnē, gan mūsdienu mākslinieku darbi, kurus interesē projekta fokusā esošais tēmu loks. Plānots producēt vairākus īpaši šī projekta izstādei veidotus jaundarbus.

Izstādi dažādās katrai vietai atbilstošās variācijā plānots īsteont Den Frie Laikmetīgās mākslas centrā Kopenhāgenā 2019. gada septembrī/oktobrī, Rīgā, izstāžu zālē "Arsenāls" 2019. gada decembrī, Zamek Ujazdowski Laikmetīgās mākslas centrā Varšavā 2020. gada pavasarī. 

 

Attēlā: Miķelis Fišers "Pārpratums", 2015

Informāciju par pasākuma pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām var iegūt sazinoties ar pasākuma organizatoru.

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu