Laikmetīgās mākslas izstāde "Pārnēsājamās ainavas" Ņujorkā

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs starptautiskā laikmetīgās mākslas projektā "Pārnēsājamās ainavas" ar izstādēm Rīgā, Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē un Berlīnē apzina Latvijas trimdas un emigrācijas mākslas izpausmes, sākot no 20. gadsimta sākumu līdz mūsdienām.

Pārnēsājamās ainavas ir nepārvērtējama iespēja iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešu māksliniekiem, paplašināt zināšanas par mūsu neseno vēsturi, kā arī apskatīt pašreiz starptautiskā kontekstā tik aktuālo migrācijas tēmu.

Pārnēsājamās ainavas, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, pievēršas Latvijas mākslinieku trimdas un emigrācijas stāstiem, ievietojot tos plašākā 20. gadsimta mākslas norišu, migrācijas un globalizācijas kontekstā. Pievēršoties tādiem Latvijas diasporas centriem kā Parīze, Ņujorka, Rietumberlīne un Gotlande, Pārnēsājamās ainavas ir mēģinājums kopīgā tīklā iezīmēt individuālus migrācijas ceļus un veidot dzīvu izpratni par šā brīža situāciju, kas lielā mērā balstīta vēsturiskās norisēs.

No 2017. līdz 2019. gadam Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, iesaistot plašu Latvijas un starptautiskās mākslas scēnas institūciju, pētnieku, kuratoru un mākslinieku loku, veido četras satelītizstādes Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē un Berlīnē, kur vēsturiski koncentrējusies Latvijas mākslinieku emigrācijas vide. Savukārt projekta centrālais notikums bija izstāde Rīgā 2018. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Katras satelītizstādes centrā ir kāda nozīmīga personība vai personu grupa, kuras liktenis un darbība atklāj kādu specifisku Latvijas vēstures posmu, tā saistību ar mūsdienām, kā arī iezīmē tās ietekmju lokus vietējā un starptautiskā mērogā. Ņujorku iezīmē "Elles ķēķis" – neformāla dzejnieku un mākslinieku grupa, kas 20. gadsimta. 50. un 60. gados bija spēcīgs intelektuālās vides akumulators un latviešu radošās vides izdzīvošanas katalizators. 

Migrācija ir saistīta ar identitātes maiņu, kas rodas vienas kultūras iezīmēm pārklājoties ar citām un veidojot jaunas kombinācijas. Pārnēsājamās ainavas kalpo kā atsauce uz idealizētiem dzimtenes atmiņu tēliem, urbānās vides nospiedumiem vai spēcīgām politiskām pārliecībām, kas bieži vien pavada pašus emigrantus un ar migrāciju saistītās pārmaiņas.