Rakstu krājuma „Kārsavas stāsti” Rīgas atkāšana

2018. gada 29. novembrī plkst. 16.00 Latvijas valsts simtgades informācijas centrā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā notiks rakstu krājuma “Kārsavas stāsti” Rīgas atklāšana. Krājums aktualizē jautājumu par novada vēsturi, kultūras mantojumu un sociālo atmiņu.

Lai lepotos ar savu dzimto vietu, ir jāapzinās tās nozīmīgums. Vai Kārsava ir tikai robežpilsēta, vai tomēr Kārsava ir robežpilsēta, šķirtne, robeža starp rietumiem un austrumiem ar tai raksturīgo kultūru daudzveidību un iecietību vienam pret otru? Ar pirmo dzelzceļa staciju un vecāko dzelzceļa depo ēku Latvijas teritorijā Pēterburgas-Varšavas līnijā? Vēl senākā vēstures šķērsgriezumā – novads ar attīstītu muižu sistēmu, tirgus dienu tradīciju, pasta iecirkni un krogu pie kādreiz tik noslogotā zemes ceļa, kas savieno Eiropas ziemeļaustrumus ar Viduseiropu? Ar četrām reliģiskajām kopienām, vienu no kurām esam traģiski zaudējuši holokaustā, tomēr saglabājot savdabību, par ko liecina fiziskie kultūras pieminekļi, dokumentārās liecības un iedzīvotāju sociālā atmiņa.

Rakstu krājumā pirmo reizi apkopoti pētījumi par Kārsavas novada arheoloģiskajām vietām, muižu sistēmu, dzelzceļa vēsturi, reliģiskajām draudzēm un 20. gadsimta karu nestajām pārmaiņām. Kārsava izrādās bagāta ar saviem kultūras mantojuma objektiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām, – baznīcām, muižām, dzelzceļa infrastruktūru, bet arī ar stāstiem, tradīcijām un vēsturi.

Cik daudz mēs zinām, piemēram, par pašā pilsētas centrā atrodošos sarkano ķieģeļu ēku? Tā noteikti atsauc atmiņā mēbeļu veikala noliktavu 20. gadsimta 80. gados, bet vai sociālā atmiņa glabā piemiņā, ka līdz Otrajam pasaules karam šeit atradās viens no pilsētas linu pieņemšanas punktiem – aktīvas saimnieciskās dzīves apliecinājums. Turpat pilsētas laukumā regulāri tikās tirgotāji un apkaimes zemnieki, kas atveda savu produkciju. Andele un pragmatisks dzīvesprieks allaž ir bijis raksturīgs ebreju miesta – štetla – kultūrai, kas kopumā raksturo šo reģionu. Tik tiešām, cik daudzi no mums zina, ka Kārsava vēl pat līdz Otrajam pasaules karam bija tipiska Latgales ebreju pilsētiņa, kur zināmos laika nogriežņos ebreju tautības iedzīvotāju īpatsvars veidoja līdz pat 60 procentiem no pilsētas iedzīvotāju kopskaita?

Cik daudzi no mums zina nosaukt Kārsavas novada muižas ar to sākotnējo poļu, vēlāk arī vācbaltiešu un krievu muižniecību; vai lepojamies ar šo muižu parkiem un esam gatavi pielikt roku kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā?

Cik daudzi no mums zina, ka pareizticīgo draudzi Kārsavā dibinājis latviešu pareizticīgo misionārs no Vidzemes Pēteris Liepiņš un vietējais advokāts Gavrils Timjāns?

Cik daudzi no mums zina, ka luterāņu baznīcai, kurā padomju laikā darbojās kinoteātris “Spartaks” un kurai šobrīd no jauna ir atgriezta dievnama funkcija, pēc tās atklāšanas 1938. gadā bija lemts pulcēt dievlūdzējus tikai pāris gadus?

Cik daudzi no mums zina, ka virkne kārsaviešu, riskējot ar savu dzīvību, glāba ebrejus no drošas nāves kara laikā, par ko godināti ar “Taisnīgais starp tautām” atzinības zīmi? Jāzina, ka tai pat laikā ne viens vien kārsavietis bija iesaistīts noziegumos pret cilvēci, piedaloties ebreju iznīcināšanā.

Kārsavas vēsture glabā stāstus, kuros atspoguļojas laikmets. Rakstu krājums “Kārsavas stāsti” ir pirmais mēģinājums tos apkopot un iezīmēt pilsētas vietu kartē vienlīdz laikā un telpā.

Līdzās akadēmiskiem pētījumiem, kas tapuši īpaši šim rakstu krājumam, esošie un bijušie kārsavieši tika aicināti atvērt savus dzimtas arhīvus un dalīties ar vēsturiskajām fotogrāfijām, kas uzņemtas līdz Otrajam pasaules karam. Galvenokārt šādi veidota rakstu krājuma fotogrāfiju sadaļa. Tās autori ir paši kārsavieši, jo fotogrāfiju aprakstos ir iekļauta tieši tāda informācija, kāda tika iesniegta, bez papildinājumiem no izdevēja puses.

Sasaistot pagātni ar tagadni, rakstu krājumu noslēdz fotogrāfa Didža Grodza fotogrāfijas, kas savukārt dokumentē šībrīža situāciju nozīmīgākajos Kārsavas novada kultūras mantojuma objektos. Tās tapušas ekspedīcijas laikā 2018. gada maijā.

Rakstu krājums “Kārsavas stāsti” ir dāvana iedzīvotājiem un novada vēstures interesentiem pilsētas 90 gadu jubilejā un Latvijas valsts simtgadē.

Rakstu krājuma sastādītāja un projekta vadītāja: Ineta Zelča Sīmansone

Rakstu krājuma autori:

- Arheologs, vēstures doktors, mākslas zinātņu habilitētais doktors. Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Juris Urtāns

- Vēstures maģistre. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Tatjana Bodanoviča

- Inženierzinātņu maģistrs. Industriālā ndustriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs

- Vēstures doktore. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, LU Humanitāro zinātņu fakultātes lektore Inese Runce

- Filoloģijas doktore. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas docente Svetlana Pogodina

- Vēstures maģistrs. Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns

Zinātniskais redaktors: Dr.hist. Uldis Neiburgs

Literārie redaktori: Baiba Vanaga, Ineta Zelča Sīmansone, Raivis Sīmansons

Grafiskais dizains: Edvards Percevs

Administratīvais atbalsts: Antra Barkāne

Attēlu atlase: Ineta Zelča Sīmansone, Valentīna Zelča

Pasūtītājs: Kārsavas novada pašvaldība

Atbalsta: Kārsavas novada pašvaldība un Valsts Kultūrkapitāla fonds

Iespiests Jelgavas tipogrāfijā

Materiāli no: Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhīva, Kārsavas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas draudzes arhīva, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Dzelzceļa muzeja, Muzeja Ebreji Latvijā, Ludzas Novadpētniecības muzeja, Yad Vashem – The World Holocaust Remembrance Center, Latvijas Nacionālās bibliotēkas datubāzes Zudusī Latvija, Mežvidu pagasta Ranču bibliotēkas, Salnavas muižas muzeja, No grāmatas "Mūsu Malnava. Valsts Malnavas Lauksaimniecības vidusskolas vēsture. 1921.–1944." Rīga, 2001.

Kā arī no Līgas Brāzmas, Ilzes Leles, Valentīnas Dobrovoļskas, Lolitas Avdijānes, Allas Orlovas, Veras Jacenko, Staņislavas Krilovskas, Anitas Linužas, Janīnas Daugules, Jura Urtāna, Aivara Driča, Vladimira Vasiļjeva, Nikolaja Mortukāna, Jāņa Potaša-Poikāna, Leona Leļa, Daiņa Puncula, Māra Loca, Ričarda Kalvas, Toma Altberga, Andra Biedriņa un Daiņa Puncula personīgajiem arhīviem.

Rakstu krājuma "Kārsavas stāsti" atklāšana Kārsavā norisinājās 24. novembrī Kārsavas Kultūras nama vestibilā. Rakstu krājuma atklāšanu Kārsavā papildināja Didža Grodza izstāde Kārsavas sejas.