Tradīciju festivāls "Ciema kukulis"

Festivāla mērķis ir svinēt Latvijas valsts simtgadi, akcentējot tās iedzīvotāju daudznacionālās kultūras tradīcijas. Veicināt integrāciju un daudznacionālās kultūras popularizēšanu, veicinot sapratni un rosināt kopienu uz sadarbību. Iesaistīt mazākumtautību programmas audzēkņus, veicinot tradīciju pārmantojamību. Iesaistīt vietējos iedzīvotājus svētku rīkošanā, veicinot lokālpatriotismu.

Aizkraukle ir pilsēta, kura tapusi tukšā vietā no 1962.gada līdz 1967.gadam, kad no visas Padomju savienības dažādu tautību cilvēki ieradās celt elektrostaciju un jauno pilsētu. Daudzi palika šeit uz dzīvi. Toreizējā Stučka, sākotnēji kā PSRS triecienceltnes Pļaviņu HES strādnieku ciemats, vēlāk jau rajona centrs, tagad novada centrs, kas atguvis vēsturisko nosaukumu Aizkraukle, ir unikāla vieta. Latvijā nav otras pilsētas ar tik nesenu vēsturi, kura uzbūvēta praktiski neapdzīvotā vietā. Tas izaicinājums veidot tradīcijas un saliedēt kopienu. Aizkrauklē vēljoprojām ir daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs. 68% Latviešu, 22% krievu, 3% baltkrievu, 2% ukraiņu, 2% poļu, 3% pārējās tautības – lietuvieši, igauņi, ungāri, poļi. Tradīciju festivāls “Ciema kukulis” plānots lai Latvijas valsts simtgades kontekstā akcentētu visas tautības , kuras dzīvo Aizkrauklē. Festivāls- kā kopības rituāls, satuvinās dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus, apliecinās vienotību garīgās vērtībās. Aizkraukles novada kultūras namā darbojas slāvu tradīciju vokālais ansamblis “Maļinovij Zvon”, kurš uztur dzīvu ukraiņu, baltkrievu un krievu kultūru, veido tradīciju svētkus. Aizkrauklei ir sadarbības pilsētas latvijā - Krāslava, Lietuvā – Birži, Ukrainā – Slavutiča, Baltkrievijā – Šarkovščina, Ungārijā – Kiškunhalaša, Polijā – Tčeva, Videbeka -Dānijā. Visu šo pilsētu tradīciju kolektīvi piedalās festivālu. Aizkrauklē dzīvojošajiem cittautiešiem būs iespēja satikties ar tautiešiem no etniskajām dzimtenēm.

Festivāla programma:

13.00 Slavutiča (Ukraiņu ) dejotāji

13.05 Kiškunhalašas (Ungārija) dejotāji un muzikanti

13.35 Slavutiča (Ukraiņu) dejotāji

13.40 Ansamblis no Šarkovščinas (Baltkrievija)

14.10 Slavutiča (Ukraiņu ) dejotāji

14.15 Maļinovij Zvon

14.30 Biedrība “Brama” no Tčevas (Polija) demonstrēs kāzu rituālu lejā uz bruģa, muzikanti uz skatuves

15.00 Krāslavas novada folkloras kopa “Izvoltīši” un Robežnieku ansamblis “Viktorija”

16.00 Biržu dejotāji un muzikanti( Lietuva)

16.30 Videbekas ( Dānija) akordeonistu klubs

17.15 Kiškunhalašas (Ungārija) dejotāji un muzikanti

17.30 Videbekas Akordeonistu klubs