Šogad jau īstenoti vai aizsākti vairāk nekā 150 Latvijas valsts simtgades programmas pasākumi

Latvijas valsts simtgades programma ar plašu norišu klāstu Latvijā un diasporā atklāta 2017. gada 4.maijā. Šogad īstenoti vai aizsākti jau vairāk nekā 150 Latvijas valsts simtgades nacionālā pasākumu plāna projekti, radot paliekošas vērtības un veicinot plašas sabiedrības iesaisti valsts simtgades programmā.

2017. gadā pie skatītājiem nonākušas trīs no valsts simtgadei veltītajām filmām, aizsākts zinātnisko konferenču cikls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, īstenota Iekšlietu ministrijas akcija „Apskauj Latviju”, turpinās iniciatīvas „Latvijas skolas soma” pilotprojekti, ar plašu norišu programmu izceltas divu Latvijas valsts izveidē būtisku notikumu simtgades – 1917.gada Latgales kongresam un Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei – izdotas vairākas Latvijas vēsturi skaidrojošas grāmatas, tāpat norisinājušies publiskās diplomātijas notikumi, valsts simtgadei veltītas norises diasporā u.c.

Īstenotas daudzveidīgas iesaistes akcijas, tostarp turpinās brīvības cīnītāju piemiņas vietu sakopšana un Lāčplēša kara ordeņa kavalieru stēlu uzstādīšana, Latvijas dižkoku apzināšana, Latvijas folkloras vērtību digitalizēšana.

Katram ir iespēja piedalīties kādā no vairāk nekā divdesmit iesaistes iniciatīvām – tās visas apkopotas Latvijas valsts simtgades tīmekļvietnes www.lv100.lv iesaistes sadaļā.

Vairāk nekā 150 uzņēmumu pieteikušies iespējai bez maksas komunikācijā un produktu ražošanā izmantot Latvijas valsts simtgades piederības zīmi.

Latvijas valsts simtgade ir nozīmīga, lai plaši vēstītu par Latvijas devumu pasaulē, dotu ieguldījumu Latvijas nākotnē. Valsts simtgade ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē. To atzīmējam ar vairāk nekā 1000 dažādām norisēm visā Latvijā un 70 pasaules valstīs.

Būtiskākie ieguldījumi no valsts budžeta Latvijas valsts simtgades programmā paredzēti 200 000 skolēnu iniciatīvā „Latvijas skolas soma”: vēstures zināšanu stiprināšanā, Ārlietu ministrijas programmā Latvijas konkurētspējas stiprināšanai, veidojot daudzveidīgu kultūras piedāvājumu un jaunradi, īstenojot norises tautsaimniecības attīstībai.

Programma aptver laikposmu no 2017. gada maija līdz 2021. gada janvārim, izceļot galvenos, ar valsts veidošanos saistītos notikumus un personības. Simtgades programma veidota iesaistot visas nozares, lai dotu iespēju ikvienam būt aktīvam svētku veidotājam un dalībniekam. Programmas pamatā ir analoģija par personisko dzimšanas dienu.

Valsts simtgades programmas pamatā ir starpnozaru pieeja, sabiedrības iesaiste, valsts, pašvaldību un nevalstisko partneru sadarbība, starptautiskā sadarbība ar Lietuvu un Igauniju, pasaules mērogā vēstot par Baltijas valstu simtgadi.                               

Otrdien, 21. novembrī, Ministri kabinets (MK)  izskatīja grozījumus 2016. gada 13. decembra MK rīkojumā Nr. 769 „Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna 2017. – 2021. gadam īstenošanai piešķirtā valsts budžeta finansējuma sadalījums”. Grozījumos tika precizēti atsevišķu Latvijas valsts simtgades programmas pasākumu nosaukumi un apraksti, norises laiki, finansējuma sadalījums pa gadiem. Izmaiņas paredzētas esošo finanšu līdzekļu ietvaros un neparedz papildu finanšu līdzekļus. Grozījumi sagatavoti, pamatojoties uz plāna īstenošanā iesaistīto ministriju, citu centrālo valsts iestāžu un pašvaldību sniegto informāciju par nepieciešamajām izmaiņām.

Piemēram, „Latvijas koncerti” mainīja nosaukumu 2018. gada janvārī gaidāmajam Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas muzikālajam notikumam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Nosaukums mainīts no „Gaismas pils” uz „Gaismas raksti” – tas būs muzikāli dramatisks viencēliena uzvedums par garīgas atmodas, brīvu un pilnveidoties gribošu indivīdu kā valsts simbolu.

Rīkojumā mainīts īstenotājs kopienu teātra projektam „Šekspīrs satiek Blaumani”. To īstenos Latvijas Nacionālais kultūras centrs, nevis Cēsu pašvaldība. Šajā projektā tiks radīti vairāki iestudējumi dažādās Latvijas vietās. Izrāžu radīšanas pamatā būs vietējās kopienas, to stāsti, izaicinājumi un aktualitātes. Sadarbībā ar profesionāliem režisoriem un aktieriem, izrādes veidos vietējie iedzīvotāji, amatierteātru režisori un radošās personības.

Savukārt Liepājas simfoniskā orķestra projektam „Suitu sāga” mainīts finanšu plūsmas sadalījums pa gadiem, to palielinot 2017. gadā sagatavošanas darbu veikšanai. Muzikālā izrāde būs skatāma 2019. gadā Liepājā un vairākos koncertos citviet Latvijā. Topošajā izrādē būs stāsts par suitu kultūras noturību.

Latvijas valsts simtgades norisēm no 2017. līdz 2019. gadam piešķirti 22,3 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu, izdevumi 3 gados ~3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Provizoriski rīkojumā iezīmēts finansējums arī 2020. un 2021. gadam, kopā 9,4 miljoni eiro, no kā 80% plānoti Latvijas valsts simtgades iniciatīvai „Latvijas skolas soma”, iespējai 200 000 skolēnu klātienē iepazīt Latvijas kultūras, vēstures, dabas un inovāciju sasniegumus. Šīs izmaksas ir samērojamas ar Igaunijas simtgades 3 gadu programmu (24 milj.eiro), Somijas programmu 1 gadam (19 milj.eiro). Simtgadē tiek ieguldīti ne vien valsts līdzekļus, daļa pasākumu tiek veidoti esošā budžeta ietvaros, piesaistīti arī pašvaldību, starptautiskie un atbalstītāju līdzekļi.

Latvijas valsts simtgades pasākumu plāns tapis, līdzdarbojoties visām nozarēm, dažādām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un plašai sabiedrībai gan Latvijas valsts simtgades Rīcības komitejā, Radošajā padomē, Jauniešu rīcības komitejā, kopā ar 119 Latvijas valsts simtgades reģionālajiem koordinatoriem un citās darba grupās, kā arī regulāri tiekoties ar organizācijām un iestādēm reģionos un sadarbībā ar tautiešiem ārvalstīs.

Papildu informācijai:
Linda Pastare
Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja
sabiedrisko attiecību speciāliste
Mob.tel.nr. 29374438
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
www.lv100.lv