Kalendārs

Izstāde "Piecas mājas. Stāsti par pielāgošanos" ir par piecām vēsturiskajām ēkām, no kurām Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums un funkcijas tika pārceltas uz jauno mājvietu Pārdaugavā.

Izstāde "Piecas mājas. Stāsti par pielāgošanos" ir par piecām vēsturiskajām ēkām, no kurām Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums un funkcijas tika pārceltas uz jauno mājvietu Pārdaugavā.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāma slavenās poļu mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas tekstila un tēlniecības darbu izstāde.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju aicina ikvienu, īpaši skolu jauniešus, pārskatīt ģimenes, radu un draugu fotogrāfijas par piedalīšanos Baltijas ceļā un tās pievienot Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” iniciatīvai Gadsimta albums.

Šogad, Latvijas valsts simtgades zīmē, 150. jubileju svin Rīgas Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca un Rīgas kamerkoris "Ave Sol" ˗ 50 gadu jubileju. Atzīmējot šos notikumus, pirmajās Lieldienās, 21. aprīlī, Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā "Ave Sol" sniegs koncertu "Augšāmcelšanās".

Visi interesenti un jo sevišķi topošie studenti tiek aicināti no 23. līdz 30. aprīlim apmeklēt atvērtās LMA skates un iepazīt ēku.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs prezentēs jaunu izdevumu – rakstu krājumu “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” – un aicina piedalīties tā atvēršanas konferencē.

Šogad Lielā Talka notiks 27. aprīlī un tajā aicināsim cilvēkus ne tikai vākt atkritumus, bet arī tos vācot šķirot. Tas tiks darīts, lai veicinātu izpratni par plastmasas piesārņojumu, tās kaitīgo ietekmi uz vidi un izpratni par plastmasu kā videi bīstamu atkritumu, kas rada augsnes piesārņojumu un siltuma akumulāciju augsnē un ūdeņos.

Latgales diena veltīta kultūrvēsturiski bagātajam Latvijas austrumu novadam un tā daudzveidības iepazīšanai, kā arī Latgales kongresa (1917) gadadienai.

Digitālajā platformā LV100.garamantas.lv uzsākts projekts „Simtgades burtnieks”, kurā ikviens var iejusties Krišjāņa Barona ādā un palīdzēt pārrakstīt Latviešu folkloras krātuvē glabātos folkloras materiālus, tādā veidā dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.

Dzintras Žvagiņas dāvana Latvijas 100 gadu jubilejai. Šis fotoprojekts ir iecerēts, kā iepazīstināšana ar jelgavniekiem, kas dzimuši no 1918. līdz 2018. gadam. Katru gadu pārstāv vismaz viens cilvēks.

Projekta ietvaros skolēni veic mērķtiecīgu un ilglaicīgu Latvijas dabas izpēti, dodoties regulāros izzinošos pārgājienos dabā.

TUESI.LV stāsta stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju.

Margarita Stāraste bija latviešu grāmatu ilustratore un rakstniece. Viņas darbs pārsvarā bija saistīts ar bērnu daiļliteratūru. Ar Stārastes grāmatu varoņiem ir izaugušas vairākas paaudzes (ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē) un viņas grāmatas ir tulkotas vairākās pasaules valodās.

Latvijas valsts simtgadē Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk iniciatīvu „LV100 Dižošanās”. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, LLTA "Lauku ceļotājs" izveidojis maršrutus Latvijas apceļošanai – 7 Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus.

Mājaslapa audio-gramata.lv piedāvā iepazīt latviešu literatūras klasiķu biogrāfijas un nozīmīgākos daiļdarbus audioieraksts ikvienam interesentam bez maksas.

Līdz 2019. gada martam programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei gaidāmas 16 pilnmetrāžas filmu pirmizrādes – sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas.

Projekta "Simtiem zvaigžņu debesīs" ietvaros notiks tradicionālās mūzikas meistarklases Rietumeiropas valstīs, koklētāju saieti un kopēja CD ierakstīšana. Tā galvenie īstenotāji ir apvienība “Vakareiropas koklētāji”, kurā apvienojušies Rietumeiropā dzīvojošie tradicionālās kultūras entuziasti.

Latvijas valsts simtgades priekšvakarā Dabas muzejā atklāta jauna pastāvīgā ekspozīcija „Botānika un mikoloģija”. Tajā interaktīvā un estētiski pievilcīgā veidā iespējams izzināt Latvijas augu un sēņu sugu daudzveidību, kā arī iepazīt Latvijai raksturīgākos biotopus – mežu, pļavu un purvu.

Ikviens aicināts bagātināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktu Latvijas valsts simtgadē.

Izstādes digitālo stāstu versija par vēlo viduslaiku dievbijību, Lutera cīņu pret indulgencēm un konfliktu ar Romas katoļu baznīcu, par to kā izplatījās viņa mācība un kādā veidā Lutera reformācija veicināja rakstītās latviešu valodas attīstību.

Izrāde veltīta Mihailam Čehovam, kura vārdā nosaukts Rīgas Krievu teātris. Kaut arī izrādes tapšanā izmantoti arhīvu materiāli, tajā mēģināts rast līdzsvaru starp vēsturi un leģendu, starp faktiem un fantāzijām.

347 m2 plaša telpa starptautiskajā lidostā “Rīga” ar mērķi uzrunāt lidostas un Latvijas viesus, sniedzot pirmo iespaidu par Latviju kā daudzpusīgu, modernu, inovatīvu un uz attīstību orientētu Eiropas valsti.

Iepazīt Avotu ielas cilvēkus ir pavisam vienkārši – to var izdarīt, piesekojot Avotu ielas cilvēku sociālo tīklu profiliem. Tas regulāri starp draugu selfijiem un ceļojumu bildēm, slavenību jaunajiem mājdzīvniekiem un vakariņu šķīvjiem ļaus pamanīt arī kādu no mums – Avotu ielas cilvēkiem.

Balets "Antonija #Silmači" ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma, kas radīts, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” motīviem.

No 2018. gada 4. maija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, apskatāma mūsu valsts simtgadei veltīta izstāde “Latvijas gadsimts”. Vērienīgākajā muzeju nozares sadarbības projektā kopš valsts neatkarības atjaunošanas ir iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji.

Tēlnieka Kārļa Īles skulpturālā interaktīvā vides objektā aplī ir izkārtoti 10 stilizēti cilvēku tēli, un katrs no tiem balsta 10 akmeņus. Tādējādi 100 akmeņi simbolizē Latvijas pastāvēšanas gadadienu un daudzos ļaudis, kas bijuši iesaistīti Latvijas veidošanā, un uzsver, ka valsti veido katrs no mums — „Es esmu Latvija”.

Līdz 2019. gada 31. decembrim Jēkabpils Vēstures muzeja Izstāžu zālē iespējams aplūkot Latvijas simtgadei veltīto izstādi “100 iemesli lepoties ar Jēkabpili”.

Alekseja Ščerbaka luga „Balta vārna melnā krāsā” ieguvusi 1. vietu Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā „Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne) satikšanās” (2017).

Informatīvā mākslas telpa "Look at Riga" piedāvā daudzdimensiju filmu par Rīgu. Filma veidota kā reāls ceļojums pa pilsētvidi ar lidojuma sajūtām apskatot Rīgu no putna lidojuma.

Kopā ar Latvijas iedzīvotājiem un ainavu ekspertu padomi aktivitātes "Ainavu dārgumi" laikā ir atlasīti 50 Latvijas ainavu dārgumi, kas apskatāmi ceļojošā izstādē, slīdrādēs un ir ietverti elektroniskajā ainavu dārgumu krātuvē.

"Sirdsapziņas ugunskurs" ir pastāvīga vēstures ekspozīcija, kas vēsta par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. līdz 1957. gadam un ir pieejama ikvienam interesentam padomju okupācijas laika īslaicīgās aizturēšanas izolatora telpās, Pils ielas 12 pagalmā, Cēsīs.

Izrāde bērniem un viņu vecākiem par puisi, kam dota brīnumaina iespēja ceļot laikā. Šajā ceļojumā viņš satiek savus vecākus un vecvecākus tādā vecumā, kādā tagad ir viņš pats. Puisis satiek savu pagātni un savus senčus – lai atrastu ceļu atpakaļ pats pie sevis un savas būtības.

Par godu Latvijas valsts simtgadei vērienīgs iestudējums par laiku no 1919. gada 7. janvāra līdz 7. jūlijam, kad Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde "Rainis.1918" par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklās apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju.

Latvijas Nacionālais teātris savu 100. sezonu atklāj 13. septembrī ar Raiņa “Pūt, vējiņi!” Elmāra Seņkova režijā. Scenogrāfe un vizuālās koncepcijas autore ir Monika Pormale, izrādē skanēs Imanta Kalniņa mūzika.

Pēc Anšlava Eglīša romāna HOMO NOVUS motīviem veidota filma, kas ar smaidu skatās uz kaislībām 30. gadu beigu Rīgas mākslinieku dzīvē.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā jauns, atraktīvs pilsētvides objekts, godinot ārstus, kas devuši lielu ieguldījumu Latvijas sabiedrības ārstniecībā un attīstībā. Objekta izveide turpināsies arī pēc Latvijas simtās gadadienas - līdz brīdim, kad slavas alejā būs uzņemti 100 izcili ārsti.

Modes muzeja otro jubileju un Latvijas valsts simtgadi rīdziniekiem un Rīgas viesiem būs iespēja sagaidīt ar muzeja jauno izstādi "1918. Brīvības šiks".

Nacionālā enciklopēdija ir universāla populārzinātniska enciklopēdija latviešu valodā.

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Alūksnes muzejs veido mākslinieces Austras Lindes tautumeitu miniatūru izstādi. Dziļā cieņā un pateicībā par bezgalīgo dzimtenes mīlestību, izstādi plānots atklāt Austras Lindes dzimšanas dienā, 2018.gada 21.oktobrī, patriotiski sagaidot Latvijas jubilejas mēnesi.

Stāsti par notikumiem, procesiem un personībām Valmierā Latvijas valsts 100 gadu pastāvēšanas laikā. Arhitektūra, kultūra, sabiedrības dzīve un ideoloģiski, politiski, sociāli nozīmīgais Valmierā katra prezidenta laikā.

Liepājas muzejā apskatāma interaktīva ekspozīcija “Latvijas Pagaidu valdības seši mēneši Liepājā”, kas vēsta par nozīmīgiem vēstures notikumiem Liepājā Latvijas valsts sākotnē.

Izstādē “Kur gūšu Latvijas spēku?”(A.Brigadere) caur četru cilvēku - Ivandes Kaijas, Mērijas Grīnbergas, Klāras Kalniņas, Martas Celmiņas likteņstāstiem tiek iepazītas jaunās Latvijas valsts veidošanā un stiprināšanā būtiskās finanšu, kultūras, politikas, veselības un sociālās aprūpes jomas.

Interaktīva, izglītojoša izstāde, kurā parādīta Latvijas valsts izveide – pirmais Latvijas valsts gads caur Cēsu pilsētas, novada prizmu. Svarīgākās personības un notikumi, kuri veicināja un spēlēja būtisku lomu Latvijas valstiskuma izveidē no 1918. līdz 1919.gadam.

Šīs ekspozīcijas mērķis ir godināt un popularizēt Latvijas olimpiešus un paralimpiešus un viņu ieguldījumu olimpiskajā kustībā.

Izstāde piedāvā miniatūrus stāstus, kas atklāj LNB krājumā esošās liecības par 1918. gadu. Apmeklētāji valsts dibināšanas gada atmosfērā varēs iejusties ar tā laika bērna, politiķa, mūziķa, romantiska mīlētāja un slepenā specfonda darbinieka acīm.

Savu simtgadi šogad atzīmē Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Universitāte, Latvijas Nacionālā opera un balets un citas institūcijas.

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki organizē plašus pasākumus visā Latvijā, godinot Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas simtgadi.

Latvijas Kara muzeja ekspozīcija “Latvijas valsts izveidošana un neatkarības karš. 1918–1920” ir muzeja nozīmīgākais valsts simtgades projekts.

2019. gadā Latvijas Mākslas akadēmija svin simtgadi.

Vasaras piedzīvojumu stāsts par diviem bērniem, runājošu suņu baru un priekšpilsētas glābšanu.

Atzīmējot 100 gadus kopš uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" pirmsākumiem 1919. gada sākumā, visa 2019. gada garumā ir gaidāmi jubilejai veltīti izglītojoši, kultūras un biznesa pasākumi un procesi.

Daugavpils Universitātes aģentūra “Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža” Latvijas valsts simtgadē sarūpēja dāvanu visai pilsētai, atklājot pastāvīgo ekspozīciju.

Izrāde "Pēc grāmatas motīviem" stāstīs par pusmūža aktiera atmiņu izvērsumu, kur dažādās draudzības gan ar cilvēkiem, gan mākslas darbiem ietekmē viņa izvēles dzīves ritumā.

Latvijas Televīzijas daudzsēriju filma"Sarkanais mežs" būs skatāma no 2019. gada 2. marta. Seriāls top Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Latvijas valsts simtgades zīmē no 2. marta līdz 28.jūlijam šogad savu 150. jubileju svin Rīgas Vecā Sv.Ģertrūdes baznīca. Vairāk kā 20 notikumi (koncerti, pasākumi, dievkalpojumi) aicinās katru Latvijas iedzīvotāju un viesi sajust kaut mazu daļiņu Latvijas – šoreiz šeit - Rīgas Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā.

Izstāde ir ebreju kopienas veltījums Latvijas valsts simtgadei. Tā stāsta par ievērojamo politiķi un sabiedrisko darbinieku Paulu Mincu, kas ir devis savu artavu valsts veidošanā un attīstībā.

Sociāldemokrātu kaujinieks Pelēkais uzsāk dēku ar dekadenti Violetu. Ir 1906. gada novembris, ko Rīgā vēlāk atceras kā vētrainas bohēmas un asiņaina terora mēnesi.

Ekspozīcija atspoguļo Latvijas Nacionālā teātra daudzveidīgo vēsturisko un māksliniecisko mantojumu, iezīmējot spilgtākos posmus un personības.

Skolu jaunatnes piederības sajūtas un identitātes veicināšanas pasākumu cikls vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī.

Tiek veidota interneta vietne, kurā atrodama detalizēta informācija par Latvijas pilskalniem, kā arī notiek pilskalnu uzmērīšana un fiksēšana video un foto formātā.

Virtuālā enciklopēdija par medicīnas nozares personālijām un sasniegumiem, veicinot pieejamību medicīnas vēstures izpētei un popularizēšanai.

Interneta vietne ir ceļvedis Latvijas valsts 100 gadu vēstures izzināšanai. Šeit apkopota informācija par nozīmīgākajām apskates vietām, muzejiem un piemiņas vietām Rīgā, kuras glabā Latvijas valsts vēsturei nozīmīgas liecības no valsts dibināšanas līdz mūsdienām.

Tērvetes Trubadūri ir latviešu mūzikas ansamblis Kanādā, kuras velte Latvijas simtgadei ir disks DZIEDAM VISI VIENU DZIESMU. Ierakstā skan dažāda rakstura un dažādu laikmetu latviešu dziesmas, kas apliecina mūsu piederību Latvijai.

Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties īpašā projektā, kura mērķis ir valsts simtgadē apzināt un popularizēt neparastas vietas un cilvēkus.

2019. gadā Latvijas Universitāte svin simtgadi. Šim notikumam veltīts pasākumu kopums norisinās visa gada garumā.

Kopienu teātra projekts "Šekspīrs satiek Blaumani". Tiek radīti vairāki iestudējumi dažādās Latvijas vietās.

Maijā visā Latvijā gaidāma plaša norišu programma, stiprinot un godinot mūsu valsts pamatvērtību – brīvību.

Pūtēju orķestru defile programma un pūtēju orķestru koncerts pie Brīvības pieminekļa

Šī gada 4. maijā, valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, Jēkabpilī notiks Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde. Pēcpusdienā Jēkabpilieši un pilsētas viesi tiks aicināti uz koncertu un sadziedāšanos Vecpilsētas laukumā ar grupu "Līvi".

4. maijs ir Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad ikviens – ģimene, draugi, kaimiņi – aicināts svinēt „Baltā galdauta svētkus”.

Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī “Splendid Palace” – bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā.

Turaidas muzejrezervātā atjaunotajā klaušinieku mājā tiks atklāta ekspozīcija "Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis."

4. un 5. maijā Siguldas Svētku laukumā norisināsies sešpadsmitā Latvijas Stādu parāde. Pasākums ir populāra Latvijā audzētu stādu izstāde/gadatirgus, ar kuru pavasarī tiek atklāta aktīvā dārza sezona. Stādu parādē piedalās tikai stādu audzētāji no Latvijas.

4. maijā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs būs atvērts pavasara un zīmīgu notikumu noskaņām – šajā dienā 1990. gadā tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība un aprit gads kopš izstādes “Latvijas gadsimts” atvēršanas.

Zauera ērģeļu svētkos 12 ērģelnieki dienas garumā izspēlēs 12 ērģeļmūzikas pusstundas, šādi ieskandinot tikko restaurēto ērģeļu spēles galdu.

Turpinot pasākumu sēriju “Madona laiku lokos”, sestdien, 4.maijā plkst.17.00 Madonas pilsētas kultūras namā notiks tematisks pasākums ar moto – Latvijas armijai 100.

Latvijas Nacionālajā teātrī top Jāņa Baloža dokumentāls mūzikls “Zem diviem karogiem” Valtera Sīļa režijā.

2019. gada Muzeju naktī 18. maijā muzejos celsim godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvosim viņu varoņstāstus!

Purva bērni” ir futūristiska fikcija par sabiedrības modeli (cerams, ne tik tuvā nākotnē), kurā viss neglītais, neērtais un nevajadzīgais ir izolēts ārpus mūsu ikdienas realitātes. Tas viss ir novietots izolētā teritorijā, kuru dēvē par Purvu.

Lekciju cikls četrās dažādās dienās piedāvā interesentiem noklausīties desmit lekcijas par dažādiem ar Liepājas vēsturi (1918. - 1920. gads) saistītiem jautājumiem.

Dokumentāli izglītojoša filma skolām par Cēsu kaujām, kas tapusi, balstoties uz kauju vēsturiskajiem materiāliem un dalībnieku dokumentētajām intervijām, un sniedz skolēniem priekšstatu par Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē un tā laika jauniešu patriotismu. Filma tiks izrādīta Latvijas un Igaunijas skolās.

Šogad aprit 205 gadi, kopš Vidzemes draudzes skolotāju semināra ilggadējā direktora, pirmā latviešu tautas dziesmu melodiju krājēja un apdarinātāja, koru mūzikas pamatlicēja Latvijas kultūrnācijas veidotāja Jāņa Cimzes dzimšanas.

Latvijas laikmetīgā mākslas izstādes „Runā ar mani” kuratoru iecere ir radīt platformu Latvijas mākslinieka sarunai ar izstādes skatītājiem. Šī iecere sasaucas ar Latvijas valsts simtgades mērķiem – izstāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju.

Lekciju cikls četrās dažādās dienās piedāvā interesentiem noklausīties desmit lekcijas par dažādiem ar Liepājas vēsturi (1918. - 1920. gads) saistītiem jautājumiem.

Latvijas Laikmetīgā mākslas centra starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde, sarunu darbnīcas un izglītības programma “Pārnēsājamās ainavas”.

Baznīcu nakts ir kultūras notikums, kas Latvijas kristīgo draudžu baznīcās notiek vasaras sākumā, jūnijā. Tas ir laiks, kad baznīcā ienākt citādi un iepazīt kristīgā mantojuma kultūras un garīgās vērtības. Notikumā baznīcas ir atvērtas līdz pusnaktij un dažviet pat ilgāk.

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem - “Latvijas gredzens" skatāms Rīgā, Dailes teātrī.

ELKS 2 norisināsies 2019. gadā no 13. jūnija līdz 16. jūnijam, Īrijā, Dublinā un pulcēs kopā mākslinieciskās kopas no Eiropas, interesentus no pasaules latviešu kopām un, protams, Latvijas.

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem - “Latvijas gredzens" skatāms Rīgā, Dailes teātrī.

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem - “Latvijas gredzens" skatāms Rīgā, Dailes teātrī.

Staigājamā izrāde „Sapnis saulgriežu naktī” kopienu teātra programmā "Šekspīrs satiek Blaumani".

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem - “Latvijas gredzens" skatāms Rīgā, Dailes teātrī.

Cēsu kauju simtgade šogad Cēsīs izskanēs īpaši plaši, uzsverot cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu, ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.

1919. gada 22. jūnijā apvienotais igauņu un latviešu karaspēks pie Skangaļu muižas sagrāva Baltijas Landesvēra un vācu brīvkorpuss. Godinot kritušos karavīrus un Skangaļu kaujas 100. gadadienu, kas ir arī Latvijas un Cēsu kauju Uzvaras diena, tiks atklāts piemineklis kritušajiem Kalevi karavīriem.

No 27. līdz 29. jūnijam Liepājā norisināsies vēsturisku notikumu pasākumu kopums - "Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā - 100".

Dziesmu svētki tiek rīkoti Kanādā kopš 1953.gada. Tajos piedalās kori, deju grupas, mūziķi un mākslinieki no visas pasaules apmēram 40 sarīkojumos. Pēdējos gados ir bijis ievērojami liels skaits dalībnieku no Latvijas, par ko svētki ļoti priecājas.

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” kopā ar māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Māri Sirmo piedalīsies trīs mūzikas festivālos Kanādā laikā no 2019. gada 3. līdz 13. jūlijam.

Cēsu Mākslas festivālā šogad notiks Latvijas diasporas izcilāko meistaru – pasaulslavenu mākslas lielmeistaru un mūziķu koncertu, izstāžu un literāro lasījumu cikls.