#2 Latgale mostas: Pēterpils un latgaliešu inteliģence 20.gadsimta sākumā

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji

Autori: Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studija

Dzelzceļa stacijā Rēzekne-1 pasažieru vilciens šodien vairāk nepiestāj. Tomēr kādreiz šī stacija bija viena no pieturvietām vilciena maršrutā Varšava – Sanktpēterburga. Tieši no šīs stacijas Rēzeknē 20. gadsimta sākumā tūkstošiem latgaliešu zemes un darbavietu trūkuma dēļ devās laimes meklējumos uz dažādām Krievijas impērijas vietām.

• Dzelzceļa stacija Rēzekne-1

Dzelzceļa stacija Rēzekne-1, 20.gadsimta 20. - 30. gados. Ēka uzbūvēta 1861. gadā. Pirmais dzelzceļš Latvijas teritorijā tika uzbūvēts 1860. gadā maršrutā Sanktpēterburga-Varšava, kas gāja cauri Rēzeknei. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

• Dzelzceļa stacija Rēzekne-1 šodien. (Foto: LR Latgales studija, R.Lazdiņa).

Īpaši daudz latgaliešu pulcējās impērijas galvaspilsētā Pēterpilī. Pilsēta vilināja ne tikai ar darba iespējām.

Daudzi turp devās ar mērķi iegūt labu izglītību, tā kā Krievijas impērijas laikā Latgalē nebija nevienas augstskolas.

Latgales latviešiem kļūstot izglītotākiem un turīgākiem, aizsākās arī Latgales kultūras pacēlums – tā dēvētā Latgales nacionālā atmoda, kuras centrs sākotnēji bija tieši Pēterpils, vēlāk aktīva darbība tika izvērsta arī Rēzeknē. Tikai pašā 20. gadsimta sākumā latgaliešiem bija iespēja sevi apliecināt kā daļu no latviešu nācijas. Vēlā dzimtbūšanas atcelšana, drukas aizliegums, šņoru zemju sistēma un citi faktori bija kavējuši ne tikai Latgales saimniecisko un ekonomisko attīstību, bet arī kultūras procesus un ierobežojuši iespējas latgaliešiem izglītoties.

Priesteri, inženieri, pedagogi, ārsti, studenti, strādnieki, virsnieki – tā bija 20. gadsimta sākuma latgaliešu inteliģence Pēterpilī.

Tā laika progresīvie un izglītotie Latgales latvieši strādāja pie nacionālās pašapziņas veidošanas, grāmatu un avīžu izdošanas latgaliski, spēlēja teātri un dziedāja dziesmas latgaliski, kā arī strādāja pie Latgales saimnieciskās dzīves uzlabošanas.

Par nozīmīgu Pēterburgas latgaliešu atmodas kustības centru bija izveidojusies Latgaliešu muzikālā biedrība ar savu kori, teātra trupu, orķestri un bibliotēku.

• Latgaliešu teātra pulciņš Pēterburgā 1907. gadā. (Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs).

Ideju izplatīšanā liela nozīme bija latgaliešu pirmajai avīzei "Gaisma". Tā iznāca 1905. un 1906. gadā, to vadīja Francis Kemps.  

Sākotnējā kulturālā atmoda Pirmā pasaules kara laikā pārtapa par politisku atmodu. Savu kulmināciju tā sasniedza 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) notikušajā Latgales kongresā.

Tajā Latgales latvieši pieņēma lēmumu iet kopēju ceļu ar pārējiem latviešiem savā valstī.

Pilns raksts pieejams: Latvijas Sabiedriskie mediji