26. martā aicina uz Ilmāra Meža lekciju “Latvijas demogrāfija 20. gadsimtā – izaicinājumi nācijai”

Otrdien, 26. martā, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) interesentiem ir iespēja noklausīties demogrāfa Dr. hist. Ilmāra Meža populārzinātnisko lekciju “Latvijas demogrāfija 20. gadsimtā – izaicinājumi nācijai”. Ieeja – brīva.

Tarandu ģimenes četras paaudzes. Bilde no Jadvigas Tarandas (1894–1987) 90 gadu jubilejas. Rēzekne. 1984. gads. Fotogrāfija no www.latvijasgadsimts.lv

Centīsimies rast atbildes uz vairākiem jautājumiem: kā 20. gadsimtā mainījusies Latvijas apdzīvotība? Kādi ir demogrāfiskie zaudējumi? Kā izmaiņas apdzīvotībā un iedzīvotāju sastāvā mainījušas Latviju? Kāda loma demogrāfijā ir pagātnes mantojumam, un kādēļ par demogrāfiju svarīgi runāt arī šodien?

20. gadsimtā Latvija pārvarēja dramatiskus pārbaudījumus – karus, okupācijas, dziļas ekonomiskas un sociālas pārmaiņas. Mainījušies arī cilvēku priekšstati par ģimenes modeli. Visi šie procesi tieši ietekmējuši valsts pamatu – tās iedzīvotāju kopumu.

Latvijas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva rādītāji 20. gadsimtā liecina par visaptverošām pārmaiņām teju katras paaudzes dzīves laikā. Ja 19. gs. beigās iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,9 miljoni un 1914. gadā jau ap 2,4 miljoniem, tad 1. pasaules kara bēgļu kustības, evakuācijas un karadarbības dēļ tas samazinājās līdz 1,6 miljoniem 1920. gadā. Pakāpenisks iedzīvotāju skaita un arī latviešu īpatsvara pieaugums raksturoja starpkaru periodu. To pārtrauca 2. pasaules karš, kura tiešie demogrāfiskie zaudējumi Latvijai bija ap 400 000. PSRS okupācijas laikā Latvijā tika īstenota masveida imigrācijas politika, kuras rezultātā 70.-80. gados formāli tika sasniegts 1914. gada iedzīvotāju skaits. Mūsdienās atkal piedzīvojam iedzīvotāju skaita kritumu.

Nemitīgi aktuāla bijusi dzimstības problēma – jau pirms 100-150 gadiem Latvijā bija viens no zemākajiem dzimstības rādītājiem Krievijas impērijā un Eiropā. Paralēles ar šodienu var iezīmēt arī migrācijas tēmā: 19.-20. gs. mijā ap 10% latviešu brīvprātīgi bija devušies dzīvot ārpus Latvijas teritorijas, bet abu pasaules karu laikā, kā arī nesen – pēc valsts neatkarības atgūšanas – ārzemju latviešu skaits pieaudzis vēl izteiktāk.

Mačevsku ģimene fotostudijā Rīgā. No kreisās: Zelma, Elizabete, Vilma, Mārtiņš, Žanis un Kārlis. 1914. gads. Fotogrāfija no www.latvijasgadsimts.lv

Lekcijas autors Dr. hist. Ilmārs Mežs ir demogrāfs, Nākotnes fonda līdzdibinātājs un vadītājs. Lektors ir ne tikai atzīts jomas pētnieks, bet arī viens no aktīvākajiem demogrāfijas problēmu aktualizētājiem Latvijā; daudz uzmanības veltījis Latvijas apdzīvotības vēstures avotu izpētei, demogrāfijas pētniecības veicināšanai.

Pasākumu cikls “Vēlās otrdienas” ir populārzinātnisku lekciju un diskusiju sērija 68 muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts”, kas aplūkojama Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Demogrāfijai veltītā lekcija ir jau piektā šīs sezonas norišu kalendārā. Iepriekš lekcijās un diskusijās aplūkota jaunlatviešu vēsture, latviešu strēlnieki, svētku kalendāra pārmaiņas 20. gadsimtā, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma vērtējumi un citas tēmas.

www.latvijasgadsimts.lv

Kontaktpersona:
Astrīda Burbicka, LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja,
tel. 67221357, 26341556; e-pasts: Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!