4. maija Latvijas filmu maratonu skatās 63 pasaules valstīs

Nacionālā Kino centra tradicionālais 4. maija Latvijas filmu maratons, kas šogad ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ notika portālā filmas.lv, pulcinājis vairāk nekā 8600 interesentu, Latvijas filmas skatījās 63 pasaules valstīs no Jaunzēlandes līdz ASV Rietumu krastam.

Kadrs no filmas "Jelgava '94" (2019)Atšķirībā no 15 iepriekšējiem gadiem (kopš 2005. gada), kad 4. maija Latvijas filmu maratons notika Rīgas kinoteātrī "Splendid Palace" apmēram 12 stundu garumā, šogad Filmu maratons sadarbībā ar Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC) tika veidots internetā, pielāgojot maratona norisi katras pasaules valsts vietējam laikam, un piedāvāja deviņus seansus pēc kārtas (no 11.00 līdz 01.00), kopumā risinoties gandrīz 40 stundas – Jaunzēlandē pirmais seanss sākās tad, kad Latvijā vēl bija pusnakts, un Amerikas rietumos pēdējais seanss beidzās tad, kad Latvijā jau bija 5. maija pusdienlaiks. Portālam filmas.lv maratona laikā pieslēgušies skatītāji no 63 pasaules valstīm, visvairāk no ASV, Lielbritānijas un Vācijas, ieinteresētāko valstu sarakstā seko Holande, Beļģija, Francija, Luksemburga, Igaunija, Kanāda, Lietuva, Krievija, Polija, Austrālija, Spānija, Somija, Itālija, Šveice, Austrija un citas (kopā – 3600 pieslēgšanās ārpus Latvijas).

Latvijā 4. maija programmas seansiem pieslēgušies 5000 skatītāji, bet portālu kopumā šajā dienā apmeklējuši vairāk nekā 10 000 lietotāji, kas skatījušies arī citas Latvijā pieejamās filmas. 

Apmeklētākie no 4. maija Latvijas filmu maratona seansiem gan Latvijā, gan pasaulē liecina par ļoti plašu auditorijas spektru – vispopulārākā bijusi režisora Jāņa Ābeles spēlfilma "Jelgava ’94" (2019), seko animācijas seanss bērniem (īsfilmu programma no studijām "Animācijas Brigāde" un "Atom Art", ieskaitot pirmizrādi – režisores Daces Rīdūzes īsfilmu "Zirņa bērni"), restaurētā klasikas filma "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" (1987, Arvīds Krievs), Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītais dokumentālo filmu "Arhīva seanss" (Aivara Freimaņa, Andreja Apsīša un Jura Podnieka filmas), arī Brigitas Eglītes dokumentālā filma "Sestā diena" (2019) un Jura Poškus spēlfilma "Kolka Cool" (2011). Restaurētā klasika un arhīva filmas programmā tika iekļautas sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīvu.

Režisore Aija Bley (centrā) un dokumentālās filmas "Mēs gribējām izmainīt pasauli" varoņi un uzņemšanas grupa. Foto: Agnese Zeltiņa

4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros pirmizrādi piedzīvoja režisores Aijas Bley dokumentālā filma "Mēs gribējām izmainīt pasauli" – Latvijā pirmā filma, kas pirmizrādi un izplatīšanu piedzīvo tikai internetā (no 5. maija filma ir pieejama Vimeo, no 8. maija – platformā "Shortcut"). Filmu maratona ietvaros notika vēl viena īpaša akcija – grāmatas atvēršanas svētki, kuros skatītāji tika iepazīstināti ar kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunāko pētījumu "Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas filmās" (apgāds "Neputns").

Par 4. maija Latvijas filmu maratona tehnisko nodrošinājumu rūpējās Nacionālā Kino centra ilggadējais sadarbības partneris, Kultūras sistēmu informācijas centrs (KISC), palīdzot radīt Latvijā pirmo kinofestivālu, kurš pārceļas no ierastajām kinozālēm uz digitālo vidi. 4. maija Latvijas filmu maratonā iegūtā pieredze turpmāk būs lieliski izmantojama arī citu tiešsaistes pasākumu organizēšanai, tāpēc Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Latvijas filmu studijām plāno turpināt 2019. gadā uzsākto tradīciju rīkot starptautiskos tiešsaistes festivālus "Latvijas filmas pasaulē".