4. pasaules latgaliešu saiets "LATGALES SIMTGADES KONGRESS" (Reģistrācija līdz 20.04)

Latvijas valsts simtgades programma tiks atklāta ar daudzveidīgu pasākumu programmu, akcentējot Latgales nozīmību Latvijas valsts izveidošanā un izceļot Latgales vērtības. Galvenie Latgales kongresa simtgades svinību notikumi gaidāmi Rēzeknē 5. un 6.maijā un Daugavpilī 6.maijā.

Latgales Simtgades kongresa pirmās dienas plenārsēdē Latgales vēstniecībā GORS no plkst.14.00 līdz 17.00 uzrunas teiks Latvijas Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidents Māris Kučinskis, tāpat būs iespēja dzirdēt eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pārdomas par drošības jautājumiem, Egila Levita ziņojumu par 1917.gada kongresa juridisko pusi, vēsturnieces Inese Runces priekšlasījumu par 1917.gada vēsturisko kontekstu, tāpat Annas Rancānes un Viestura Kairiša viedokļus par latgaliskā izpratni un vērtību mūsdienās.

Pasākums simboliski turpināsies visu nakti, jo no plkst.18.00 Festivāla parkā Latgaliešu valodas naktī būs iespēja dzirdēt gan latgaliešu dažādu stilu mūziķus, gan klausīties latgaliešu dzeju un prozu. Otrajā kongresa dienā (6.maijā) Latgales simtgades kongresa darbs ritēs piecās sekcijās, skarot Latgales reģionam būtiskus jautājumus tautsaimniecības, tiesību zinātņu, mediju un latgalistikas jomās, diskutējot par problēmjautājumiem un akceptējot kongresa rezolūciju, kas ietvers aktuālākos starpkongresu laikā risināmos uzdevumus Latgales reģiona stiprināšanai un vēsturisko 1917.gada lēmumu īstenošanai praksē. Plānots, ka kongresu apmeklēs arī latgalieši no Sibīrijas.

KONGRESA DARBA KĀRTĪBA_latviešu_valodā.docx

KONGRESA DARBA KĀRTĪBA_latgaliski.docx

REĢISTRĒŠANĀS KONGRESAM https://goo.gl/CpJDDT

LAI KĻŪTU PAR PILNTIESĪGU KONGRESA DALĪBNIEKU AR BALSSTIESĪBĀM, NEVIS TIKAI VIESA STATUSĀ, AICINĀM NENOKAVĒT REĢISTRĒŠANĀS TERMIŅU 20.APRĪLI!

Konferences norises vieta

5. maijā Latgales vēstniecība „Gors“, Pils iela 4, Rēzekne;

6. maijā — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne

Konferences organizēšanas komiteja:

• Dr. sc. ing.  Edmunds Teirumnieks — RTA rektors, Latgaliešu kultūras biedrība (priekšsēdētājs)
• Dr. philol. Ilga Šuplinska — RTA profesore, Latgaliešu kultūras biedrība (priekšsēdētāja vietniece)
• Dr. philol. Lidija Leikuma — LU profesore
• Dr. biol. Arvīds Barševskis — DU rektors
• Dr. hist. Henrihs Soms — DU asociētais profesors
• Dr. habil. art., Dr. hist. Juris Urtāns — LKA profesors
• Dr.habil.art. Ojārs Spārītis — Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, LMA profesors
• Dr.habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis — LU profesors, Latvijas Zinātņu akadēmija
• Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns — KM, kultūras ministres padomnieks
• Karina Pētersone — 12. Saeimas administrācijas ģenerālsekretāre
• Dr. oec. Sandra Ežmale — RSEZ pārvaldes vadītāja
• Agris Bitāns — zvērināts advokāts
• Māris Bozovičs — Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors
• Veronika Dundure — nodibinājuma „Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija“ valdes priekšsēdētāja

Konferences organizēšanas komitejas goda locekļi:

• Jānis Bulis — Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps
• Jānis Streičs — kinorežisors, mākslinieks
• Anna Rancāne — dzejniece, žurnāliste
• Anna Egliena — Franča Trasuna muzeja „Kolnasāta“ organizētāja un veidotāja, kultūras darbiniece
• Pēteris Keišs — pirmo pasaules latgaliešu saietu organizētājs, sabiedrisks darbinieks
• Jānis Elksnis — Latgales Kultūras centra izdevniecības vadītājs

Uzziņai

1992. gada 11.–13. augustā Rēzeknē notika 1. pasaules latgaliešu saiets, kas pulcēja visdažādāko jomu speciālistus, lai kopīgi vienotos par atmodas laika norišu stratēģiju un pārvērtībām, kas nepieciešamas Latgales reģiona atdzimšanai. Tapa lēmumi par latgaliešu valodas jautājumu aktualizēšanu, reģiona plašsaziņas līdzekļu un grāmatu izdošanas atbalstu, Rēzeknes Augstskolas (RA) (kopš 2016. gada 1. janvāra — Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, RTA) izveidošanu. Pasākums izskanēja ar atjaunotā pieminekļa „Vienoti Latvijai“ atklāšanu.

2002. gada 11.–13. augustā tika organizēta 2. pasaules latgaliešu konference, kurā tika pieņemts uzsaukums, adresēts Latvijas Republikas prezidentei V. Vīķei-Freibergai un LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Tajā tika atzinīgi novērtēta Valsts valodas likuma izstrāde, RA dibināšanas fakts, atbalsts Latgales Kultūras centra izdevniecības darbam, tāpat akcentēti turpmākie neatliekami risināmie uzdevumi: „Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība ir skatāma nesaraujamā saistībā ar novada saimniecisko dzīvi un valsts reģionālo politiku. Laikā, kad lielākā investīciju daļa nonāk Rīgā un tās apkārtnē, izraisot Latvijas lauku izmiršanu un katastrofālu bezdarba pieaugumu, uzskatām par vitāli nepieciešamu valsts atbalsta palielināšanu Latvijas perifērijai, īpaši Latgalei, samazinot nodokļu likmes un sekmējot investīciju piesaisti.“ Uzsaukumā tika izteiktas bažas par kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā tiktu mainīta Latgales kultūrvēsturiskā robeža. Bažas ir bijušas pamatotas — pēc 2009. gada reformas Varakļāni vairs nav Latgales plānošanas reģiona sastāvā, toties reģionā ietverti vairāki Sēlijas pagasti.

2012. gada 9.–10. augustā Latgales dienu laikā Rēzeknē notika 3. pasaules latgaliešu saiets, kurā līdzās plašai kultūras programmai notika arī zinātniska konference, izvērtējot Latvijas neatkarības laika Latgales attīstības tendences un lejupslīdes cēloņus ekonomikā, izglītības, valodas, kultūras politikā un aktīvi iesaistoties Latgales atbalsta programmas realizācijā. Pieņemtā rezolūcija paredzēja praktiskus pasākumus kā Valsts valodas likuma 3. panta 4. apakšpunkta iedzīvināšanai Latvijas valodas un izglītības politikā, tā sabiedriskā pasūtījuma aktivizēšanu un latgaliešu valodas respektēšanu valsts komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu politikā. Šajā konferencē pirmo reizi tika pārstāvēti arī Sibīrijas latgalieši, iepazīstinot ar savu izdzīvošanas pieredzi 20. gadsimta garumā.