Ar Sandras Krastiņas personālizstādi noslēdzas valsts simtgadei veltīts izstāžu cikls Carnikavā

2. novembrī plkst 18.00 Carnikavas tautas namā “Ozolaine” tiks atklāta Sandras Krastiņas personālizstāde “Viens vienīgs”, kas noslēdz 2016. gadā aizsākto izstāžu ciklu triloģiju “Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi.”

Izstādes “Viens vienīgs” tēma skar jautājumu kā cilvēks pozicionējas sava laika sociālo, politisko kā arī kultūras pieņēmumu nospraustajos rāmjos. Sižetiski tas parādās baltu vīriešu kreklu gleznojumos. Krekls liek domāt par zināmu varas maskulīnā un deindividualizētā rakstura atsegšanu – to valkātāji ir promesoši, kaut kur ārpus gleznas rāmjiem. Gleznojuma cikla nosaukums “Viens vienīgs” sevī ietver vienlaicīgi tiešu un apvērstu nozīmi, uzsverot, ka ir kas tāds, kas mums ir dots kā viens vienīgs, neatkārtojams, saudzējams, glabājams, kā zīme, ko pasaulē spēj atstāt “viens vienīgs” indivīds. Tomēr kreklu var arī vairākkārt nomainīt  –  tā ieplūstot bezpersoniski tiražējamā bezvārda pūlī.

Mākslas zinātniece Inese Riņķe kataloga ievadtekstā “Sandras Krastiņas ekrāns” min: “Katrs gleznojums ir individualizēts – kreklu modeļi un to neredzamo īpašnieku žesti neatkārtojas. Varas fenomens transformē personību anonīmā masā. Šī tēma varētu pārvērsties pamācības stundā, bet Sandras Krastiņas arsenālā ir paņēmieni, kas ļauj tuvoties lielām tēmām bez didaktikas. Gleznu neviennozīmība, metaforiskums, īpašs mākslinieces redzes leņķis, kas autores iztēles ekrānā ļauj ikdienas priekšmetu ieraudzīt citādi. Saskatīt krekla – tas varētu būt arī skaistas klusās dabas sižets – simbolisko nozīmi.”

Māksliniece izmanto glezniecības veidu, kas ļauj iegrimt gaismas un tumsas, esmes un nebūtības dimensijās, liekot tumšas krāsas slāni, kas ar lieliem triepieniem atkal tiek ņemts nost no audekla, tā “izgaismojot” un meklējot to, kas slēpts aiz lietu ārējās formas.

Izstāde Carnikavas tautas namā “Ozolaine” apskatāma līdz 23. janvārim.

Par izstādes autori

Sandra Krastiņa mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (1976–1982), profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā (1982–1986). Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izveidotāja un vadītāja (2001–2006), apgāda “Neputns” žurnāla “Dizaina Studija” galvenā redaktore (2006–2012). Darbojusies arī grafikā un animācijā, veidojusi dizainu Latvijas Bankas kolekciju monētām. Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Regulāri rīko personālās izstādes Rīgā, citviet Latvijā, arī ārvalstīs.

Autores darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Ludviga muzeja (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijas (Maskava, Krievija) krājumā, kā arī daudzās citās muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Izstāžu cikla Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi. noslēgums

Vienlaicīgi ar izstādes atklāšanu tiek noslēgts arī Latvijas valsts simtgadei veltīts 3 gadu izstāžu cikls, kas Carnikavā aizsākās 2016. gadā. Pirmajā gadā tika iepazītas Latvijas matērijas – stikls, akmens, metāls, zemes māls, audums u.c., otrais gads iezīmēja nemateriālas vērtības – sarunu lokos tika apskatītas Latvijas kultūrvidei nozīmīgas tēmas – kino un teātris, māksla, mūzika, tradīcija un kultūra, zinātne, savukārt noslēdzošajā ciklā  tika meklēta pirmviela jaunajai simtgadei un īstenoti projekti, iesaistot plašu iedzīvotāju loku.

Rīkotāji izsaka pateicību visiem izstāžu ciklu triloģijas veidotājiem, atbalstītājiem un vērotājiem, kas šo gadu laikā ir piedalījušies triloģijas “Latvijas matērija. Latvijas gars. Latvijas sapņi” izstādēs, akcijās, sarunās u.c. notikumos, un aicina vēlreiz satikties 2. novembrī plkst. 18.00, lai atklātu noslēdzošo izstādi un, baudot svētku kūku, kopīgi atskatītos uz paveikto.

Ierašanās pasākumā baltos kreklos.

Sagatavoja Agnija Saprovska
Carnikavas tautas nama “Ozolaine” vadītājas vietniece mākslinieciskajos jautājumos, tālrunis: 29541105, e-pasts: Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!