Ceļā uz Latgales kongresa simtgadi Rīgā un Ciblā atklās S. Ūdres un J. Ryučāna grāmatu “Aizlauztais spaits”

11. decembrī plkst. 13:00 Rīgas Latgaliešu biedrībā “Trešō zvaigzne” Rīgā, Slokas 37, un 15. decembrī plkst. 14:00 Ciblas Tautas namā notiks tikšanās ar grāmatas “Aizlauztais spaits” (Franča Kempa dzeivis atspeidynuojumi) autoriem Sandru Ūdri un Juoni Ryučānu.

Izdevums veltīts izcilā latgaliešu kultūras un sabiedriskā darbinieka, publicista un izdevēja Franča Kempa (1876–1952) personībai. Grāmata tapšana un atvēršanas pasākumi ievadīs vienu no centrālajiem Latvijas valsts simtgades svinību notikumiem 2017. gadā – 4. pasaules latgaliešu saietu un Latgales kongresa simtgadi.

Sandra Ūdre: “Grāmatas žanru apzīmējām kā „dzīves atspīdumi“, tās kompozīcijai raksturīgs fragmentārisms – pamatā ir atsevišķas epizodes, kas izvērstas ar asociācijām, atmiņām, epizodiskiem tēliem, noskaņu un Franča vēstulēm. Smalku biogrāfijas faktu izklāstu nemaz negribējām, jo tad dublētu M. Bukša darbu, A. Rupaiņa romāna „Tauta grib dzeivōt“ lappuses, un topošās filmas „Gambits 1917“ sižeta līnijas. Šo darbu konceptuāli iecerējām citādu; kā izdevās, lai vērtē lasītāji.”

Juoņs Ryučāns (Ivars Magazeinis): “Smeļoties idejas no īstajām Kempa vēstulēm, no viņa rakstiem avīzēs, deputāta runu stenogrammām u. c., kombinējot ar iedomātiem, varbūtējiem domu gājieniem, rakstīju Franča vēstules. Grāmata īstenībā jau ir par Franci, nevis Kempu, un tā nav vēsturiska autobiogrāfija, to lai no mūsdienu skatu punkta raksta vēsturnieki. ”

Darbā “Aizlauztais spaits” būs saskatāmi arī F. Kempa laikabiedri, taču autori centās neminēt uzvārdus, jo mākslas darbs vienmēr ir saistīts ar izdomas elementiem, un tad vēsturiska konkrētība tikai traucē daiļdarba tēliem un kopainai.

Francis Kemps (1876.24.12–1952.21.10) - publicists, izdevējs, dzejnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks. Dzimis Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Sprūževā. Mācījies Rogovkas pamatskolā, Ludzas apriņķa skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā un Inženieru institūtā. Bijis pirmais Rēzeknes pilsētas galva 1920. gadā, Satversmes un Saeimas deputāts, satiksmes ministra biedrs. 1934. gadā aizgāja pensijā un dzīvoja Zvirgzdenē, kur viņam piederēja dzirnavas, māja un dārzs. Te 1937. gadā tapusi grāmata „Latgales likteņi”. 1949. gadā deportēts. 1991. gadā F.Kempa mirstīgās atliekas pārapbedītas Zvirgzdenes kapos.
 
F. Kemps izdevis vairākas grāmatas, žurnālu „Zvaigzne”, „Daugavas kalendāru”, pirmo latgaliešu avīzi „Gaisma”, avīzes „Jaunuos Zinias”, „Liaužu Bolss”, žurnālu „Gunkurs”. Rakstījis atmiņas, apcerējumus par Latgales vēstures tēmām, dzejoļus, stāstus, tēlojumus, tulkoja lugas latgaliešu teātra izrādēm.

F. Kempa personības šķautnes ir atrodamas arī izglītojošā datorspēlē “Īsapazeisim”: http://iepazisimies.rta.lv

Grāmata tapšanu realizē Latgaliešu kultūras biedrība, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programmas projektam „Franča Kempa 140 gadu atceres pasākumi”.

Papildu informācija:
Linda Pastare
Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
67330339, 29374438
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
www.lv100.lv