Visos gadsimtos Gaujas mute jeb vieta, kur garākā Latvijas upe satiekas ar jūru, bijusi nozīmīgs upju kuģošanas ceļš un zvejniecības vieta.
"Avotos parādās 16., 17. gadsimtā Livonijas laikā. Un Carnikava jau ir izveidojusies, tikai pateicoties mūsu atrašanās vietai, mūsu Gaujai," stāsta Carnikavas novadpētniecības centra vadītāja Olga Rinkus.
Sagaidot Latvijas simtgadi, Carnikavā atklāta interaktīva izstāde, kas vēsta par seno arodu. Tās uzdevums gan ir ne tikai parādīt senos zvejas rīkus un paņēmienus.
"Mums pašlaik ir tikai ap 20 cilvēkiem zvejnieki, un tas ir diezgan skumīgi, un mēs gribam kaut kādā veidā piesaistīt jauniešus tam arodam," piebilst Rinkus.
Arvīds Ozoliņš, kurš zivis zvejojis pusgadsimtu, gan lielas cerības uz to neliek, jo prasības jaunajiem esot daudz augstākas, bet zvejošana vairs neesot rentabla nodarbe. Iemesli tam esot vairāki, tostarp arī hidroelektrostacijas (HES), kas izjaukušas zivju ceļus. "Uztaisīja Rīgas HES, bet viņi neuztaisīja paceltuvi. Ķegumā uztaisīja, bet tur ne. Neviens to neatzīst, visi ir paipuisīši, lai tikai naudu saņemtu, bet zvejnieki no tā cieš," atzīst Ozoliņš.
Zvejnieki allaž pratuši uzbūvēt arī laivu, bet 70. gados Carnikavā uzsākta arī jahtu un katamarānu būvniecība. Pēc konstruktora Alda Eglāja projekta Valdis Grenenbergs-Grīnbergs uzbūvēja arī leģendāro katamarānu ''Kaupo'', kas veica pirmo braucienu apkārt pasaulei. "Nāca cilvēki gan Dienvidāfrikā, gan Amerikā. Mēs lasījām un gribam paskatīties, kas tas par katamarānu," ar piedzīvotajiem iespaidiem dalās ceļojuma dalībnieks Igors Pimenovs.
Izstāde'' Vēstures gars'' Carnikavas tautas namā būs apskatāma līdz 2. septembrim.
Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji