Dziesmu un deju svētku padomes sēdē izskata aktuālos jautājumus svētku sagatavošanā

20. decembrī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika Dziesmu un deju svētku padomes sēde, kuras uzmanības lokā šoreiz bija aktuālie jautājumi par gatavošanos XVII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI deju svētkiem. 

Foto: Aivars Liepiņš, Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīvs

Valsts Izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa informēja par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu. Plānots, ka Svētki notiks 2020. gada 6. - 17. jūlijā ar iespējamu pagarinājumu līdz 20. jūlijam. 2017. gadā notikuši vairāko Svētku norišu māksliniecisko koncepciju konkursi: deju svētku lielkoncerta Daugavas stadionā māksliniecisko koncepciju konkursam tika iesniegti 8 pieteikumi, uzvarēja horeogrāfes Indras Ozoliņas ideja “Saule vija zelta rotu”. Koru koncertam Mežaparka Lielajā estrādē iesniegti 4 darbi, neviens konkursa darbs netika atbalstīts, vērtēšanas komisija ierosināja izsludināt atkārtotu konkursu vai izskatīt iespēju pasūtīt autordarbu konkrētai personai, kura var arī nebūt konkursa dalībnieks. Pūtēju orķestru koncerta konkursam tika iesniegts viens darbs – uzvarēja Ilzes Līviņas ideja “Skaņu rota Latvijai”. Mūsdienu deju lieluzvedumā starp diviem pieteiktajiem darbiem kā labākais tika atzīts Annikas Andersones ideja „Augstāk par zemi”. Kokļu mūzikas koncerta koncepciju konkursā tika pieteikti 2 darbi, neviens konkursa darbs netika atbalstīts, izsludināts atkārtots konkurss. 2017./2018. mācību gadā skolēnu koros dzied 26131 dalībieks, deju kolektīvos piedalās teju 35 000 jauniešu.

“Problemātiska ir Skolu jaunatnes dziesmusvētku koru lielkoncerta norises vieta – Mežaparka Lielā estrāde. Otrās kārtas rekonstrukcija nebeigsies līdz Skolu jaunatnes dziesmusvētkiem 2020. gadā. Kā alternatīvas izskatām Daugavas stadionu un Arēnu Rīga,” akcentēja Agra Bērziņa. Padome rosināja Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotājus – Izglītības un zinātnes ministriju – izsvērt un pārdomāt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises gadu: organizēt svētkus 2020. gadā vai pārcelt tos uz 2021. gadu.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča informēja par to, ka ir izveidota dalībnieku ēdināšanas darba grupa ar mērķi izstrādāt vienotu ēdienkarti atbilstoši pieņemto uzturvērtību apjomiem vienam cilvēkam dienā un izveidot ērtāko ēdināšanas risinājumu piešķirtā finansējuma ietvaros.

Darba grupā – Pārtikas veterinārā dienesta, Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas, biedrības “Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija” pārstāvji un eksperti ar pieredzi ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā pasākumos. Plānots, ka brokastis dalībnieki ēdīs mītnes vietā, pusdienas – lielākajās norišu vietās: Mežaparkā, Daugavas stadionā un Rīgas centrā, launags/vakariņas būs vai norises vietā, vai mītnes vietā. Pašvaldībai pēc saviem ieskatiem ir iespēja piemaksāt brokastīm/vakariņām. Trīs ēdienreižu izmaksas vienam dalībniekam no valsts budžeta finansējuma būs 8 eiro.

Pēc nozares konkursu rezultātiem kolektīviem ar vislielāko iegūto punktu skaitu tiks piešķirtas Dziesmu svētku Lielās balvas.

Kopā plānots piešķirt 11 Lielās balvas: 4  koru nozarē (A grupas jauktie kori; Vīru kori; Sieviešu kori; Senioru kori), 2 - deju nozarē (A grupa un D grupa), 1 - pūtēju orķestru nozarē, 1 - vokālo ansambļu nozarē, 1 - kokļu ansambļu nozarē, 1 - mazākumtautību kolektīvu nozarē un 1 - latviešu tautas tērpu skates uzvarētājam. Lielās balvas ieguvējiem tiks piešķirta Dziesmu Svētku goda zīme (piespraude kolektīva karogam) un naudas balva.

Lai nodrošinātu Svētku biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas sistēmas caurspīdīgumu tiks izveidota īpaša komisija, kura sniegs priekšlikumus lēmumu pieņemšanā par ielūgumiem un  biļešu iepriekšējo rezervēšanu saskaņā ar biļešu politiku, apstiprinās personu sarakstu, kuriem tiek piešķirti ielūgumi, apstiprinās pretendentu grupu sarakstu un limitētā skaita apjomu un nodrošinās iesniegumu izvērtēšanu par biļešu iepriekšējās rezervēšanas pieprasījumiem.

Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja ir kultūras ministre Dace Melbārde, saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu tajā darbojas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāve, deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece Egita Kazeka, un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kā arī nozaru eksperti koru mūzikas pārstāvji Kaspars Ādamsons un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Indra Ozoliņa un Zanda Mūrniece, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Guntis Kumačevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Baiba Vaivare, tautas mūzikas nozares pārstāve Kristīne Ojala, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Dina Liepa, profesionālās mūzikas pārstāve Selga Mence, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Mārīte Puriņa.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Latvijas valsts simtgades svinību zīmē no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

dziesmusvetki.lv

Papildu informācija: 

Inga Vasiļjeva
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi! , Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
29276111
www.lnkc.gov.lv