Gada dzīvotne 2018 – DIŽKOKS

Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņo, ka 2018. gada dzīvotne ir DIŽKOKS. Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem.

Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa.

Foto: Māris Zeltiņš

Inga Račinska, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja saka: “Dižkoki ir cienījami un godājami – tie ir nodzīvojuši garu mūžu, savas dzīves laikā dodot patvērumu neskaitāmām dzīvajām būtnēm. Tie ir dabas vērtība un liecība par mūsu senčiem, to dzīvesveidu un vērtībām.

Tāpēc Latvijas valsts simtgades gadā mēs vēlamies godināt visus Latvijas dižkokus – gan esošos un jau apzinātos vecos kokus, gan arī tos, kas vēl nav atklāti, un tos, kuri vēl tikai aug, lai kļūtu par dižkokiem nākotnē.”

“Valsts aizsardzībā nonāk koki, kas sasnieguši noteiktus stumbra apkārtmēra un augstuma kritērijus, tomēr dižs savā dzīvotnes dāsnumā un saudzējams ir jebkurš cienījama vecuma koks, arī vecvecāku stādītā ābele vai liepa pilsētas apstādījumos,” uzsver Inga Račinska.

Foto: Māris Zeltiņš

Dzīvotne, kas veidojas lielā kokā, ir kā pilsēta ar ielām, mājokļiem un aktīvu sabiedrisko dzīvi. Tā veca koka lielajos zaros ligzdu var būvēt lielie putni, piemēram, baltie stārķi. Lielākos dobumos var ligzdot meža pūce, bet, ja koks ir ūdens tuvumā, arī gaigala vai lielā gaura. Nelielos dobumos, savukārt iekārtojas mazie dobumperētāji putni, piemēram, dzilnīši, dažādas zīlītes un melnie mušķērāji.

Koku lapotnē dzīvo simtiem kukaiņu sugu. Saules apspīdēts stumbrs un zari ir vieta, kur aug dažādi ķērpji, bet ēnā un mitrumā, savukārt mājo citas sugas, tostarp aizsargājami ķērpji un sūnas. Uz veco koku stumbra aug piepes, to skaitā arī īpaši aizsargājamās. Gareniskās plaisās vai zem atlupušas mizas pa dienu patveras sikspārņi, bet plaši dobumi ar prauliem ir daudzu vaboļu dzīves vieta. Retajam kukainim lapkoku praulgrauzim tā ir vienīgā piemērotā dzīvesvieta.

Foto: Viesturs Lārmanis

Jo vecāks kļūst koks, jo vairāk tā lapotnē, zaros un stumbrā rodas mājvietas dažādiem organismiem – uz viena veca koka var saskaitīt no 50 līdz pat 400 sugām. Arī pēc tam, kad koks savu mūžu ir nodzīvojis, tas turpina dot mājvietu citām dzīvām radībām – atmirusi koksne ir dzīvotne pat lielākam sugu skaitam nekā dzīvs koks.

Lieli koki ir ne tikai neaizvietojama dzīvotne veselai pasaulei dažādu dzīvo radību.

Tie ir lauku ainavas redzamākie elementi, kas savulaik bija cieši saistīti ar saimniekošanu – pie tiem varēja piesliet siena zārdus vai darbarīkus, koki deva pavēni ganam un lopiem, to dobumos mitinājās medus bites. Lai arī mūsdienās lielajam kokam ir šķietami mazāk praktiska ikdienas loma mūsu dzīvē, tas joprojām mums palīdz – aiztur vēju un samazina brāzmas, tā pasargājot augsni no izžūšanas, mazina trokšņus, dod paēnu un aizvēju, attīra gaisu un piesaista CO2, un, protams, priecē acis garāmgājējiem un braucējiem.

Kokiem pilsētā ir vēl lielāka nozīme cilvēka dzīvē – tas ir visefektīvākais veids gaisa kvalitātes uzlabošanai. Koki samazina gaisa piesārņojumu ielās, uztver lietusūdeni, mazinot noteku sistēmas slodzi, un kopumā ievērojami uzlabo mikroklimatu pilsētā, it īpaši sausā un karstā laikā. Ir aprēķināts, ka koku klātbūtne var palielināt īpašuma vērtību pat par 15%.

Foto: Māris Zeltiņš

Latvijas Dabas fonds šogad iesaka īpaši rūpēties un gādāt par vecajiem kokiem – ja palīdzēsim lielajiem kokiem, tad šos dižkokus satiks arī mūsu mazbērni! Kā parūpēties par koku?

• Ja koks aug lauka vidū, tam visvairāk kaitē sakņu bojāšana, aparot zemi līdz pat stumbram. Tāpēc zem lielā koka vainaga jāsaglabā zālājs vismaz koka vainaga laukuma lielumā. Arī pilsētas kokiem svarīgi saudzēt saknes.
• Ja koks ir bojāts un ir doma to nocirst, konsultējies ar ekspertiem – arboristiem. Arī bojātus kokus var glābt, un prasmīgi speciālisti nodrošinās arī to drošību cilvēkiem un apkārtējai videi. Savukārt, lai izaugtu jauns lielais koks, paies vismaz 100 gadi.
• Daudzi mūsu vecie dižkoki ieauguši brikšņos un krūmos, kas tos noēno. Tad lielie koki kalst, bet pie saulainām vietām pieradušās sūnas, ķērpji un kukaiņi ir spiesti pamest šo koku vai iet bojā. Tāpēc jāizcērt alkšņi, kļavas, egles, bērzi, kas ieauguši lielo koku vainagā. Lai to paveiktu pareizi, piedalies kādā dižkoku atbrīvošanas talkā, ko organizē Dabas Retumu krātuves entuziasti vai arī izlasi “Dižkoku atbrīvošanas ceļvedi” (pieejams elektroniski www.ainavasruna.lv/ko-varu-darit-es vai www.ldf.lv/publikacijas).
• Iestādi koku. Iespējams, tas būs nākotnes dižkoks. Ja esi meža īpašnieks – pasaudzē lielākos kokus savā meža gabalā jebkura veida cirtē.
• Ja koks jau ir atmiris, saglabā to vai kādu tā daļu.
• Atceraties, rūpējoties par vienu lielo koku, jūs rūpējaties par veselu dzīvotni un gādājat par dabas daudzveidību.

Lai pievērstu uzmanību lielajiem kokiem – esošajiem un nākotnes dižkokiem Latvijas valsts simtgades gadā, Latvijas Dabas fonds plāno šogad rīkot vairākas talkas sadarbībā ar dižkoku ekspertiem un koku kopšanas speciālistiem, kurās rādīs, kā parūpēties par lielajiem kokiem. Tāpat Latvijas Dabas fonda dabas novērojumu portālā dabasdati.lv taps īpaša sadaļa dižkoku ziņošanai.

Par dižkokiem Latvijā rūpējas, tos pēta un pārzina Dabas Retumu krātuve un Latvijas Dendrologu biedrība.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas valsts simtgades birojs jau no pagājušā gada aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties akcijā "LV100 Dižošanās" - lv100.lv/dizosanas/.

LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, bet Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta.

Papildu informācija:
Liene Brizga-Kalniņa
Komunikācijas vadītāja
+371 29110527
Lūdzu, ieslēdziet Javascriptu, lai redzētu e-pasta adresi!
www.ldf.lv, www.dabasdati.lv
Twitter: @ldf_lv