Izstādes “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju” izskaņā norisināsies trīs interesantas “Sarunas”

Tuvojoties izstādes “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju” noslēgumam, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Rīgā, Skārņu ielā 10) aicina uz trim sarunām, kas pavērs aizraujošas 20. gadsimta Latvijas dizaina un vēstures lappuses.

Līdz 27. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) ir skatāma Latvijas valsts simtgades izstāde “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju”. Caur materiālās kultūras liecībām ekspozīcija vēsta par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos, izceļot zīmīgākās epizodes jomas attīstībā, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.

Sestdien, 12. janvārī, plkst. 14.00 muzejā ar stāstījumu “Kārlis Irbītis privāti” uzstāsies izstādes kuratore, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska un VEF vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kaprāne.

Kārlis Irbītis ar sievu Elfrīdu. Privātais arhīvs

“Saruna izstādē būs par Kārli – tādu tēlu, kādu viņš pats par sevi ir radījis. Ja Kārlis dzīvotu mūsdienās – noteikti rakstītu blogu un uzturētu Instagram kontu,” atklāj Dace Kaprāne.

Kārlis Irbītis (1904–1997) bija Latvijas ievērojamākais profesionālais aviokonstruktors, dizainers, VEF logo un reklāmas torņa autors. Dzīvojis ļoti interesantu un piepildītu dzīvi, trimdā sācis visu no jauna un kļuvis par aviokonstruktoru uzņēmumā “Canadair”. Paralēli Kārlis Irbītis nodarbojās ar gleznošanu, ceļošanu un visa pieredzētā rūpīgu dokumentēšanu. Līdzās vienmēr bija viņa mīļotā sieva Elfrīda – gan Latvijā, gan bēgļu gaitās, gan dzīves otrajā pusē, vadot harmoniskas vecumdienas Kanādas latviešu pilsētiņā Tērvetē.

Trešdien, 16. janvārī, plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā sāksies dzejnieka, rakstnieka Andra Akmentiņa un sociālantropologa Klāva Sedlenieka sarunu vakars “Skolotāji”.

2018. gadā ar Andra Akmentiņa (īstajā vārdā Andris Grīnbergs) grāmatu “Skolotāji” noslēdzies izdevniecības “Dienas Grāmata” 13 romānu cikls “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Grāmata sniedz ieskatu 20. gadsimta 50. un 60. gados jeb tā sauktajā Hruščova laikmetā, atkusnī Latvijā, kurā nevar nepamanīt klusējošā vairākuma ciešanas, cenšoties sadzīvot ar padomju sistēmu. Andris Akmentiņš runā par Latviju kā par valsti, ko vēsturiski izveidojuši skolotāji un rakstnieki, leģendas un realitāte. Šī tēma arī sasaucas ar izstādi “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju”, kurā ievērojamu latviešu mākslinieku sasniegumi daudzus iedvesmoja gan gadsimta sākumā, gan šodien.

“Andra Akmentiņa grāmata “Skolotāji”, manuprāt, lieliski iederas pašreizējā mirklī, kad “čekas maisi” tiek vērti vaļā, un mums gribot vai negribot ir jāpārskata tas, ko esam domājuši paši par sevi: cik un kā “Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem” (kā teikts Satversmes preambulā)? Kā mēs paši vai mūsu vecāki un vecvecāki rīkojās, kad bija jāsastopas ar brutalitāti, nejēdzībām un pieticīgo padomju ikdienu? Mani īpaši interesē vienkāršā cilvēka perspektīva, kurā politiskais patoss bieži vien ir sekundārs, kur sadarbošanās ar “okupācijas režīmiem” kļūst par ikdienas sastāvdaļu, un reflektēt par to ir iespējams tikai ar laika distanci,” komentē Klāvs Sedlenieks.

“Manā grāmatā visi varoņi ir pozitīvi un saistās ar zelta pavedieniem vai paukojas ar dzeloņiem, kad pavedieni pārtrūkst, bet dzīve ir kā mirdzošu stāstu un vēstuļu virkne, kuru no viena gala grauž atmiņas kaza,” stāsta Andris Akmentiņš.

Sestdien, 26. janvārī, plkst. 14.00 tikšanās laikā ar Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāju Ilzi Martinsoni būs iespēja noskaidrot atsevišķus dizaina un labklājības mijiedarbības aspektus, ko ietver sarunas temats ““Zelta laikmets” Latvijā. Armijas ekonomiskais veikals”.

Armijas ekonomiskais veikals. Pārtikas nodaļa. 20. gs. 30. gadi. Publicitātes foto no Latvijas Arhitektūras muzeja kolekcijas

Veiksmīgs dizains spēj atklāt arvien jaunas vajadzības, par kurām pirms tam pat nenojautām, tomēr patērnieciskā iekāre elastīgi pielāgojas labklājības svārstībām. Savulaik modernākais lielveikals Baltijā, Armijas ekonomiskais veikals Vecrīgā (mūsdienu “Galerija Centrs”) kalpoja par valsts vizītkarti – tas uzskatāmā veidā iemiesoja gan ulmaņlaiku “treknos gadus”, gan utopisko laimīgās nākotnes ideju.

Uz “Sarunām” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni aicināts ikviens!

Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR)

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.