Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei

Latvijas valsts dibināšanas simtgades zīmē no 2017. līdz 2021. gadam norisinās ar Latvijas valsts izveidi un Latvijai nozīmīgām personībām saistīti kultūras notikumi.

Projektu konkursam “Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei” pašvaldībā tika iesniegti 15 projektu pieteikumi, deviņi no tiem izvēlēti par simtgades kultūras notikumu veidotājiem Jūrmalā līdzās pašvaldības organizētajiem pasākumiem. 

Projekta "100 tautumeitas Latvijas valsts simtgadei" publicitātes attēls

Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība īsteno projektu “Uz gara augstumiem”, kas paredz Dubultos, kāpu zonā iepretī Aspazijas mājai, izveidot vides objektu ar kultūrvēsturisku nozīmi – Aspazijas skulptūru. Mākslas projektu īsteno tēlniece Olga Šilova, arhitekte Marta Ceriņa-Kotello un māksliniece Baiba Māzere.

Jūrmalas mākslas skolas kultūrizglītības atbalsta biedrība realizē projektu “100 tautumeitas Latvijas simtgadei”. Mākslas skolā tiek rīkotas lekcijas, radošās darbnīcas, kurās skolas audzēkņi, pilsētas iedzīvotāji un viesi no māla veido tautumeitas. Simt tautumeitas eksponēs izstādēs Jūrmalas pilsētas muzejā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Projektā arī tiek veidota filmiņa par projekta dalībnieku ceļu līdz tautastērpam.

SIA “Amber Sound” veido filmu pēc Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” motīviem. Tas ir stāsts par latviešu saknēm un mūsu valsts vērtībām. Filmā iekļauta aina ar vienu no pirmajām strēlnieku kaujām – Slokas kauju.

Biedrība “Kronenbergs un draugi” projektā “Ceļamaize” radījusi jaunu Alberta Kronenberga grāmatas “Mazais ganiņš” izdevumu. Grāmatas dāvanā saņems bibliotēkas un Jūrmalas pirmklasnieki, sākot skolas gaitas.

SIA “Tumsa Music” projekts – filma “Septiņdesmitie. Spožums un posts” ir dokumentālās triloģijas “Savējie sapratīs” otrā daļa par Latvijas roku un tā attīstību 70. gados, kur liela nozīme bijusi Jūrmalai un grupai “Menuets”.

SIA “Madris” izstrādā Jāņa Krastiņa grāmatu “Jūgendstila arhitektūra Latvijā = Art Nouveau architecture in Latvia”. Grāmata ir vērtīgs izziņas materiāls, kurā dokumentētas arī Jūrmalas vēsturiskās jūgendstila ēkas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas projekts “Bulduru konference 1920” vērsts uz materiālu apkopojumu un izpēti par Bulduru (Rīgas) konferenci par Baltijas valstu savienības izveidi. Rezultātā tiks izdoti populārzinātnisku un zinātnisku rakstu sējumi, rīkota izstāde un konference.

Biedrība “Latvijas politiski represēto apvienība” īstenos projektu “Jūrmalas Goda sardze” – godinot politiski represētos, Likteņdārza amfiteātrī tiks iestādīts ozols.

Biedrība mūzikas aktivitātēm “Pleno” ērģeļu svētkos “Latvija – ērģeļu zeme” atskaņojusi koncertu “Pastorāles Latvijai” Slokas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur apmeklētājiem tika sniegta arī ievadlekcija par ērģeļkultūru un vēsturiskajām ērģelēm. Paralēli norisinājās Jūrmalas mākslas skolas Slokas filiāles zīmējumu izstāde “Mana ērģeļu zeme”.

Visi projekti tiek īstenoti ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējais piešķirtais projektu konkursa “Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei” finansējums 2017. gadā ir 50 tūkstoši eiro, arī 2018. un 2019. gadā pašvaldība plāno rīkot projektu konkursu Latvijas valsts simtgadei veltītu pasākumu rīkošanai.

Par pasākumu norisēm aicinām sekot līdzi interneta vietnē sadaļā “Kultūras notikumu kalendārs”.

Plašāk ar apstiprinātajiem projektiem var iepazīties sadaļā Projektu konkursa “Jūrmala – Latvijas valsts simtgadei” apstiprināto projektu apkopojums

Avots: jurmala.lv