Latgolys symtgadis kongresa eiszinis - 55 dīnys da kongresam

Sajimts pyrmais plašuokais puordūmu materials nu Pītera Zīmeļa (Ziemelis), kongresa diskuseju dalinīka. Īskotam juo rūsynuojums:

Varbūt kādā sekcijā varētu [vajadzētu] mazliet parunāt, ka Latgalei Neatkarību neviens nepasniedza, bet latgalieši aktīvi piedalījās Brīvības cīņās. OTRKĀRT, atgādināt un norādīt uz nepieciešamību katrā novadā, pagastā apzināt Brīvības cīņu dalībniekus un īpaši, Lāčplēša kara ordeņa kavalierus. 2014.g. ar Balvu novada domes atbalstu es panācu Piemiņas zīmes uzlikšanu PIECIEM mana dzimtā pagasta, Bērzpils [agrāk Domopoles ] izciliem karavīriem – LA ģenerālim Kazimiram Olekšam [dzirnavas pie Maltas kā Brīvības cīņu dalībniekam], leitnantam Lācim, serž. Arhipovam, kareivjiem Pugačam [mazmeita Rīgā] un Topecam [viņa mazmeita dzīvo Bērzpilī].

Līdz tam brīdim neviens neko par šiem karavīriem pagastā nezināja. Divi izsūtīti – Arhipovs 1941. g., Topecs – pēc kara. Apglabāti – ģen. Rīgā, Sarkandaugavas kapos [pagaidām bez uzraksta, ka ir LA ģen. un LKOK, bet būs], Pugačs – Cēsu vecajos Meža kapos, Lācis – Rugāju novadā, izsūtītie kaut kur Sibīrijā.

Jūs man paskaidrojiet – kāpēc ir pulkveža Brieža iela Rēzeknē [nekāda sakara ar Rēzekni, ne viņš ir bijis Brīvības cīņu dalībnieks], bet nav ģenerāļa Olekša vai cita izcila Latgales karavīra vārdā sauktas? Varbūt tāpēc, ka Latgale vajadzīga depresīva, nevis lepna par savu vēsturi? Jums ir iespēja to kļūdu labot.

PIRMAIS – kongress pieņem aicinājumu visiem Latgales novadiem apzināt Brīvības cīņu dalībniekus un uzlikt piemiņas plāksnes uz visu LKOK kapiem, kas apglabāti Latgales kapos, arī citu novadu LKOK, līdz Latgales atbrīvošanas 100-gadei. To jau ir paveicis Valkas novads, tātad piemērs ir.

OTRAIS – izveidot skolās stendus ar Brīvības cīņu [LKOK] dalībnieku dzīves stāstiem. Tāds ir izveidots Bērzpils vidusskolā. Te ir tas variants, kā pacelt latgaliešu pašapziņu augstāk par zupas bļodu.