Latgolys symtgadis kongress: sūli pa sūļam

Jau, redzīs, tuolajūs 20. godu symta 90. godūs, studejūt filologeju, atguodoju, ka rakstneica Regina Azara (Regīna Ezera) par Zigmunda Skujeņa romanu „Gulta ar zelta kāju” ir sacejuse: itam romanam ir ragaveņu braukšonys pauotrynuojuma kompoziceja. Tūpoš var attīcynuot iz nūtykumim, kas saisteiti ar Latgolys symtgadis kongresu: suokumā process beja lāns, beja īspieja izsekuot faktim, attīksmem i cylvākim, tod tān, kod da kongresam atlykušys 70 dīnys, kadri nūsamaina kai kinā. Kab īzeimātu, kaids ir beja ceļs da kongresa, kas un parkū ir maineits, izejūt nu pyrmuos pasuokuma koncepcejis, raudzeišu objektivi (bet emocejis dažu reizi te syt cīš augstu vilni!) atkluot kongresa sagatavuošonys gaitu.

Latgalīšu kulturys bīdreiba (da 2016. goda – Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreiba, turpmuok – LKB), sagaidūt Fraņča Trasuna 150 godu atceri (2014), reikojūt vysaidus pasuokumus, suoce izstruoduot projektu Latgolys kongresa 100 gadis atcerei i 4. pasauļa latgalīšu saīta organiziešonai 2017. godā.

Atsasaucūt iz 3. pasauļa latgalīšu saītā pījimtū rezeoluceju („2.14. Sadarbībā ar valsts institūcijām un ministrijām sagatavot 4. pasaules latgaliešu saietu un konferenci 2017. gadā, atzīmējot Rēzeknes Aprīļa kongresa simtgadi, izstrādājot un uzstādot piemiņas zīmi par godu šim Latvijas valsts dibināšanu sagatavojošajam vēsturiskajam notikumam.”), sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademeju (da 2016. goda – Rēzeknis Augstškolu, turpmuok – RTA) tyka sagatavuots ziņuojums LR Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (02.04.2015) ar situacejis skaidruojumu i lyugumu apstyprynuot dorba grupu, kas struoduotu pi kongresa sagatavuošonys.

Te juoatguodynoj, ka taida napīcīšameiba roduos partū, ka: 1) vajadzēja pīškiert itam nūtykumam vaļts mārūga nūzeimeibu, 2) 2014. godā, organizejūt F. Trasuna pasuokumus, izaveiduoja situaceja, kurā LKB bejušais prīšksādātuojs Pīters Keišs, izastuoja no LKB vaļdis i pīpraseja Rēzeknis dūmei finansejumu 2012. godā dybynuotajai bīdreibai „Latgalieši”. Nu ituo laika pasuokumi, kū organizej LKB ir par projektu leidzeklim, a bīdreibai „Latgalieši” ir piļsātys dūmis finansiejums.

LKB i RTA sagaideja atbolstu. Vaļdeiba uzrunuoja navalstiskuos organizacejis, Latgolys regiona pošvaļdeibys, kulturys, augstuokuos izgleiteibys īstuodis i medijis izvirzēt sovus puorstuovus kongresa sagatavuošonys dorba grupai. Ar Ministru prezidenta reikuojumu Nr. 342 (31.08.2015) tyka apstyprynuota 23 dažaidu instituceju puorstuovu dorba grupu, par tuos vadeituoju apstyprynojūt kulturys ministri Daci Melnbārdi: https://likumi.lv/ta/id/276181-par-darba-grupu-latgales-kongresa-simtgades-pasakumu-organizesanai

Nu ituo laika nūteik dorba grupys sēdis, kuru pamataizdavums – izstruoduot Latgolys symtgadis kongresa i tam par gūdu veļteitu pasuokumu planu, kas īsakļautu Latvejis vaļsts 100 gadis svineibuos.

Zynuošonai: biedrība „Latgalieši” ir registrāta 05.08.2012, taitod eisi pyrms 3. pasauļa latgalīšu saīta, bet tuos dybynuotuojs ir bejs Juoņs Urbanovičs jau 2005. godā. Vēļ 2014. godā vaļdē (ar tīseibom bīdreibu puorstuovēt atseviški) dorbovuos Māra Ņizinska, Ivans Ribakovs i Pīters Keišs. Tai sāit, ka ilguoku laiku P. Keišs ir bejs gon bīdreibys „Latgalieši” valdē, gon LKB vadeituojs. (Pēc Lursoft datiem).

Ilga Šuplinska, kongresa koordinatore