Latvijas ģimenes fotogrāfijās simts gadu laikā albumā "Latvijai 100"

17.12.2018.

Fotogrāfijas ir lieliski laikmeta liecinieki un ļoti būtisks atgādinājums par pagātni, dzimtu, valsti un notikumiem. Pēteris Apinis izveidojis albumu "Latvijai 100", apkopojot attēlus no visas Latvijas 100 gadu laika nogrieznī.

Latvijas radio raidījumā “Ģimenes studija” saruna par to, kā mainījusies ģimene Latvijā simt gados, pāršķirstot fotogrāfiju albumu „Latvijai 100” kopā ar tā autoru Pēteri Apini un sociālantropologu Robertu Ķīli:

Albumā „Latvijai 100” ir apkopoti 4,5 tūkstoši bilžu, tās atlasītas no 800 tūkstošiem bilžu. Bildes grāmatas veidošanai iesūtījuši 1200 respondenti.

Grāmatas sastādīšanai uzstādījums bija savākt visdažādākos darbus, kultūras slāņus, jomas, tautības. Grāmata ir plānota, tajā nav nejaušību.

Pēteris Apinis uzsver nepieciešamību datēt laiku, vēsturi: “Braucam prom no laukiem, atstājam lietas. Tiklīdz nomirst vecvecmamma, neviens nevar pateikt, kas tajās bildēs redzams.”

Izveidotais albums ir stāsts par latviešu ģimeni dažādos novados: “Es uzstādīju mērķi būt katrā pagastā, katrā novadā, meklējot cilvēkus, kuri vāc novada informāciju. Uzrunātie cilvēki atsaucās.”

Sociālantropologs Roberts Ķīlis skaidro fotogrāfijas nozīmi: “Fotogrāfijas ir veids, kā sevi saskatīt, ietekmēt citu priekšstatus par to, kāda varēja būt ģimene, saime, dzimta kādā periodā. Skatoties foto, redz fotogrāfa pieeju realitātei – kas svarīgs, veidojot kompozīcijas, kādi notikumi svarīgi. Fotogrāfija ir laikmeta liecība, tajā ir kodi, ko uztveram.”

Visiem 100 gadiem viena no ģimenes bildes īpatnībām ir bērns. Albums stāsta arī datus, kas kontrastē ar realitāti, jo pastāv uzskats, ka mums bija lielas ģimenes, bet izrādās, ka visu 20. gadsimtu Latvijā vidēji ir 3,5 bērnu liela ģimene, bet 20. gadsimta otrā pusē bērnu skaits samazinājās uz diviem bērniem ģimenē. “Salīdzinājumam – Īrijā vēl 60. gados bija seši bērni ģimenē,” min antropologs.

Fotogrāfijas no iepriekšējiem laikiem ir ļoti būtisks atgādinājums par pagātni, dzimtu. Tas nav jautājums tikai par vākšanu, bet arī par izmantošanu, jo cilvēks labi atceras notikušo pirms četriem pieciem gadiem, pārējais jau ir vēsturē.

Diemžēl no 2000. gada novērojama tendence uzkrāt digitālus materiālus. Ir liela problēma ar digitālo materiālu, jo mums nav iespējams tehniski nolasīt senāk iegūtu materiālu.

Pēteris Apinis aicina attēlu saglabāt ne tikai digitāli, bet uz fotopapīra un aizmugurē uzrakstīt notikumu un datumu, jo neviens nav nemirstīgs.

Avots: Latvijas Sabiedriskie mediji

×

Dalīties

×

Lejupielādēt pasākumu sarakstu