Latvijas kultūras leģendas pie baltiem galdautiem. FOTO

Atzīmēt 4. maiju kā Baltā galdauta svētkus ir jauna tradīcija, kas ieviesta tikai pagājušogad. Tomēr Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli apliecina, ka jau izsenis latvieši svinīgos mirkļos pulcējušies pie skaisti klātiem galdiem ģimenes, draugu un kolēģu lokā. Par godu Latvijas otrajai dzimšanas dienai Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā fotogrāfiju izlasi, kurā mūsu kultūras leģendas iemūžinātas pie gaišiem galdautiem.

Mākslinieka Jāzepa Grosvalda tēvs bija Frīdrihs Grosvalds, nozīmīgs tautiskās atmodas darbinieks. Grosvaldu dzīvoklis esot bijis sava laika izglītotāko latviešu sabiedrības pārstāvju salons, kurā ciemojās Janis Rozentāls, Rūdolfs Blaumanis, Aspazija, Vilhelms Purvītis un daudzi citi. Šeit Grosvaldu ģimene redzama dārzā Jūrmalā 1890. gados, un viņu galdu klāj balts galdauts.

Grosvaldu ģimene 1890. gados. No kreisās: 1. Jāzeps, 2. Frīdrihs, 3. Oļģerts, 4. Marija, 5. Līna, 6. Mērija, priekšplānā stāv Margarete. Foto: nezināms. RTMM 377538Kā zināms, Jānis Akuraters bija ne vien ievērojams dzejnieks un rakstnieks, bet arī viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem, piedalījies Latvijas valsts dibināšanas aktā 1918. gada 18. novembrī. Viņa domubiedru vidū bija arī rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš, dzejnieks Kārlis Krūza un teātra vēsturnieks, vēlākais Latvijas Nacionālā teātra direktors Arturs Bērziņš, kas šeit sapulcējušies pie tautiskas galdsegas.

 Pie galda sēž: Jānis Akuraters. No kreisās stāv: Jānis Jaunsudrabiņš, Arturs Bērziņš, Kārlis Krūza. Ap 1910. gadu. Foto: nezināms. RTMM 47334Viena no pirmajām latviešu teātra zvaigznēm, par sava laika izcilāko aktrisi dēvētā Dace Akmentiņa esot spējusi iejusties visplašākās amplitūdas lomās – viņa atveidojusi gan mazus zēnus, gan traģiskas varones. Šis foto liek domāt, ka viņa bijusi arī lieliska namamāte, kas mācējusi savas mājas dārzā radīt dzirkstošu svētku noskaņu.

 No labās: Dace Akmentiņa, Žīgures kundze, D. Akmentiņas krustmāte M. Šteinberga, D. Akmentiņas brāļa meita D. Šteinberga un H. Žīgure. Rīga, 1914. gads. Foto: nezināms. RTMM 355935RMM krājuma materiāli apliecina, ka Rainis un Aspazija savā mūža pie baltiem galdautiem sēdējuši neskaitāmas reizes, tomēr šīs brokastis noteikti bijušas vienas no zīmīgākajām – šeit viņi 1920. gadā tiek sagaidīti Daugavpilī pēc atgriešanās no Šveices trimdas. Kopā ar viņiem bijis arī rakstnieks Pāvils Rozītis, aktrise Biruta Skujeniece, fotogrāfs Vilis Rīdzenieks, dzejnieks un politiķis Atis Ķeniņš.

No kreisās: 1. Aspazija, 2. Rainis, 3. Pāvils Rozītis, 4. Biruta Skujeniece, 6. Vilis Rīdzenieks, 7. Atis Ķeniņš. 1920. gada aprīlis. Foto: KLIO. RTMM 412904

Arī jaunlatvieši bija iecienījuši ģimenes sanākšanas pie balti klāta galda! Tā vismaz mudina domāt šis attēls, kas uzņemts Kārļa Barona dzīvoklī, kur savas dzīves pēdējos gados dzīvojis viņa tēvs Krišjānis Barons. Iela, kur atradās ģimenes dzīvoklis, pēc Dainu tēva aiziešanas aizsaulē tika pārsaukta viņa vārdā.

Krišjānis Barons (1. no kreisās) ar dēla dr. Kārļa Barona (centrā) ģimeni. Kr. Barona iela 3-5, Rīga, 1922. gads. Foto: nezināms. RTMM 212267Viesiem, kas ap 1925.–1930. gadu pulcējušies pie čellista Pētera Komisāra, acīmredzot nav trūcis ne mielasta uz galda, ne arī izdomas, kā visiem satilpināties vienā kadrā. Un kāds tur brīnums, ja ciemiņu vidū bijušas tik izcilas radošas personības kā komponiste Lūcija Garūta, komponists un pianists Arvīds Žilinskis, ērģelnieks Nikolajs Vanadziņš un citi.

Nikolajs Vanadziņš ar sievu Helēnu (galda galā), Lūcija Garūta, Arvīds Žilinskis u. c. pie Pētera Komisāra. Ap 1925.–1930. gadu. Foto: J. Kalniņš, Rīga. RTMM 217884Bet vēl grandiozākas un leģendārākas svinības redzamas nākamajā attēlā – šeit iemūžināts goda mielasts Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē VIII Vispārējo dziesmu svētku noslēgumā 1933. gada 19. jūnijā.

Goda mielasts Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē VIII Vispārējo dziesmu svētku noslēgumā. 1933. gada 19. jūnijs. Foto: Krišs Rake. RTMM 588071. (1. rindā no kreisās: 1. izglītības ministrs Atis Ķeniņš, 3. Rīgas pilsētas galva Hugo Celmiņš, 4. Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs Jāzeps Vītols, 5. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Andrejs Krastkalns, 6. ministru prezidents Ādolfs Bļodnieks, 8. iepriekšējais ministru prezidents Marģers Skujenieks. 2. rinda no kr.: 1. Ludvigs Adamovičs, 6. Jūlijs Students, 9. Jēkabs Vītoliņš. Pie perpendikulārā 1. galda 3. Jānis Misiņš, 5. Pāvuls Jurjāns; pie otrā perpendikulārā galda 1. Alfrēds Andersons. Iespējams, nav redzams viens perpendikulārais galds, pie kura sēž virsdiriģenti un citi diriģenti.)RMM krājuma fotogrāfijas apliecina, ka Jāzeps Vītols pie baltiem galdautiem sēdējis varen bieži – ne tikai grandiozos banketos kā iepriekšējā attēlā, bet arī ģimeniskos pasākumos. Tie notikuši arī dižā komponista vasaras mājās “Anniņas” Gaujienā, ko Vītols dēvējis par savu paradīzi.

Jāzeps Vītols ar sievas Annijas māsasbērniem – Juri Viļumu ar māsām Ilzi un Maiju. “Anniņu” terasē Gaujienā. Vasara, ap 1933. gadu. Foto: nezināms. RTMM 644134Kā redzams šīs fotogalerijas pēdējā uzņēmumā, Trešās atmodas laikā radošās inteliģences kopā sanākšanas izskatījās jau gluži citādi, taču arī tajās neiztikt bez baltā galdauta! Līdzīgi kā Imants Ziedonis šai hepeningā 1988. gadā, arī mēs katrs kopā ar domubiedriem varam veidot paši savas tradīcijas, kā svinēt savu un savas zemes brīvību – gan ikdienā, gan svētku datumos.

Hepenings Imanta Ziedoņa vasaras mājā Murjāņos, Imantos, 1988. gada jūlijā. Vidū pie galda – Ausma Kantāne un Imants Ziedonis, grupā arī Rimants Ziedonis, Ramona Umblija, Juris Strenga, Ilze Strenga, Vilnis Titāns u. c. Foto: Gunārs Janaitis. RTMM 497803

Materials pārpublicēts no Rakstniecības un mūzikas muzeja mājas lapas: http://rmm.lv/2017/05/latvijas-kulturas-legendas-pie-baltiem-galdautiem-fotogalerija/